Ceturtdien, 25. martā, pulksten 19 tiešraidē no Raiņa un Aspazijas mājas notiks Ivara Šteinberga lekcija "Ieskats tulkošanas teorijās un atdzejas problemātikā". Lekcija turpinās 2018. gadā aizsākto sarunu ciklu "Pasaules literatūras vakari". Lekcija būs skatāma Raiņa un Aspazijas mājas Facebook kontā.
Kā informē Memoriālo muzeju apvienības pārstāvis Raimonds Ķirķis, Ivara Šteinberga lekcijā tiks aplūkotas dažādas tulkošanas teorijas, pieminot gan to, kas saistošs rakstīts par tulkošanu agrākos gadsimtos, gan vispārīgi raksturojot tulkošanas studiju attīstību 20. gadsimtā un mūsdienās, kad tulkošanas izpēte kļuvusi par auglīgu starpdisciplināru lauku, apvienojot feminisma teorijas, postkoloniālās teorijas un citus pētniecības virzienus. Teorijām tiks izsekots hronoloģiski, kā arī piedāvāta tipoloģiska kategorizācija, kas ļaus aptvert plašu teorētisko teritoriju, īpaši uzsverot tās idejas, kas saglabājušas savu aktualitāti līdz šodienai.
Par vienu no sarežģītākajiem tulkotāju uzdevumiem uzskata dzejas tulkošanu, tāpēc lekcijā atvēlēta sadaļa tieši poētiskās valodas tulkošanas problēmām. Kādas stratēģijas izmantotas dzejas tulkošanā? Kā dzejas tulkošana konstruē mūsu priekšstatu par cittautu literatūru un kultūru? Kāda ir sakarība starp dzejas tulkošanu un vardarbību? Lekcijā tiks apsvērtas iespējamās atbildes uz šādiem un līdzīgiem jautājumiem.
Par tulkošanas kultūrvēsturisko nozīmi Ivars Šteinbergs stāsta: "Tieši tulkojumi bija viens no veidiem, kādā romieši pārņēma sengrieķu filozofisko, mītisko un literāri māksliniecisko mantojumu. Ap 16. gadsimtu Bībeles tulkošana, kā arī Erasma, Lutera, Kalvina darbu tulkojumi bija būtiska procesa daļa reformācijā un kontrreformācijā. Kultūras vēsturnieks Pīters Bērks pat apgalvo, ka "zinātniskās revolūcijas izplatība (..) var tikt mērīta, vadoties pēc Galileja un Ņūtona darbu tulkojumiem, savukārt Apgaismība – pēc Monteskjē un Loka rakstu izplatības." Turklāt liela daļa no tā, ko mēdz saukt par "pasaules literatūru", parasti tiek lasīta tieši tulkojumos. Tomēr zinātniska tulkošanas izziņa ir relatīvi jauna parādība – tulkojumzinātne nostiprinājusies tikai 20. gadsimta nogalē."
Ivars Šteinbergs (1991) – dzejnieks, atdzejotājs. Latviešu presē publicē dzejoļus, atdzejojums un literatūrkritiskus rakstus kopš 2012. gada. Strādājis kultūras žurnālistikā, vadījis literatūras raidījumu "Bron–Hīts" radio "NABA", 2017. gadā saņēmis Fulbraita stipendiju un 2018. gadā Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (ASV) ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Studē doktorantūrā Latvijas Kultūras akadēmijā Kultūras teorijas programmā. 2020. gadā klajā nācis viņa debijas dzejas krājums "Strops", nominēts Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai gada balvai mākslas kritikā.
0