Tā dēvētie speciālisti

Atšķirībā no Ivara man vienmēr šķiet, ka humanitāro / pseidozinātņu cilvēki ir tie, kas dod vismazāko pienesumu mums kā Valstij. Inženieri ar var labi pārvaldīt valodas un nodrošināt starptautiskus sakarus.
Manuprāt izglītība jāmaina jau vidējā līmenī, kur profesionālās izglītības iegūšanai jābūt motivējošākai par tukšo vidējo.
Piekrītu par algām augsskolā, ja profesora alga ir mazāka par apkopējas, ja parēķina uz stundām, tad par jauno speciālistu algām un to, ka būtu tādi, kas nomainīs vecos nav vērts pat runāt.

Darba devēji protams ar vareni, tēlo, ka izmisīgi meklē jaunos speciālistus, 2.ned. atpakaļ tieši vērsās vieni, kas gribēja tiko beigušu studentu, pēc garākas sarunas izrādījās, ka alga būs 500eiro un pašam jātaisa savs mikrouzņēmums, lai strādātu metāla konstrukciju projektēšanā, pie kam Rīgā.

Es nemāku spriest par humanitārajām zinātnēm vai citām inženierzinātnēm, bet būvniecības 'speciālistu' izglītība ir katastrofāla, bez pārspīlējuma. Kāpēc? Viens no iemesliem ir te - http://nra.lv/latvija/121838-latvija-jaievies-obligata-augstaka-izglitiba.htm

Iespējams, ka līdzīgi kā daudzi komentētāji, neesmu sapratis, ko autors vēlējies pateikt, vai grasos (arī vispārizplatīti) piedēvēt tam to, ko viņš nav teicis, un tad to apstrīdēt (vismaz ar manām nedaudzajām publiskajām refleksijām tā ir: nav pat uz ko atbildēt komentāros, jo komentētāji runā pavisam par ko citu). Taču tikpat labi, varbūt ar rīta kofeīna uzasinātu prātu esmu pamanījis pretrunas rakstītajā, un varu norādīt uz aspektiem, kurus autors varbūt nav līdz galam pārdomājis. T.i. vienā gadījumā sanāks dumji, bet otrā - derīgi.

Sāksim jau ar to, ka nav vēl īsta pamata prognozētājus vainot nekompetencē, jo, teiksim, arī Kubā 1940. gados vienlīdz nebija vajadzīgi ne inženieri, ne vēsturnieki, un nekādu pretrunu nebija, gluži vienkārši pārskatāmā perspektīvā bija nepieciešamas tikai viesnīcu aptekstnes un cukurniedru novācēji. Un tam nav nekāda sakara ar sabiedrības humanitāti, nacionālo identitāti, garīgumu, sociālo kompetenci un tamlīdzīgi, bet gan ar valsts/reģiona materiālās attīstības specifiku. Ja sabiedrībā ir milzums ļaužu, kuriem lieliski padodas valodas, kurus ļoti interesē vēsture, kuri grib saprast sabiedriskus procesus, tad gluži neizbēgami rodas to pārprodukcija, un intereses attiecīgajā sfērā paliek hobija līmenī – visus KKF uzturēt nevar, bet tirgū viņu prasmes nevienam nav vajadzīgas. Un, ja ražošana neglābjami iestrēgusi mājamatniecības līmenī, Brīvdabas muzeja ikgadējais gadatirgus kalpo kā vietēja mēroga EKSPO, un pat valsts prezentācijas līmenī lepojas ar "diegu galu tautumeitām, un skalu tautudēliem" (mūsdienās: ar roku izšūtiem linu maisiņiem roltonzupas iepakošanai un finiera šūpuļzirdziņiem), tad nav jābūt īpaši spožam prātam, lai paredzētu, ka arī nekādi inženieri tuvākajā nākotnē nebūs nevienam vajadzīgi.

Bet nu par tām augstskolām un minētajiem argumentiem.

Visnotaļ pareizi, ka "valsts", attiecībā uz augstskolām, tiek likts pēdiņās. Taču nevis tāpēc, ka būtu kāda augstskolu grupa, kas kā bāra bērni nostādītas nevienlīdzīgas konkurences apstākļos. Ja izlasām Augstskolu likumu un augstskolu satversmes, Latvijā ir tikai viena valsts augstskola - Nacionālā aizsardzības akadēmija. Tā ir vienīgā, kuras budžets ir daļa no valsts izglītības sistēmas budžeta, un kura ir pakļauta IzM. Visas pārējās augstskolas ir "nodibinājumi", kas ir pilnīgi neatkarīgas no "valsts" (IzM) savās Satversmēs, mācību programmu izstrādē, kvalitātes kritēriju noteikšanā, īpašumu pārvaldīšanā u.c. darbībās. Tas, ka valsts ir viens no augstskolas dibinātājiem, nozīmē tikai to, ka šim uzņēmumam bijušas labākas starta pozīcijas, salīdzinot ar tām augstskolām, kuru dibināšanā tā nav ņēmusi dalību, bet visādā citādā ziņā tas ir pilnīgi neatkarīgs kantoris (nu, piemēram, līdzīgi kā LMT, kur valsts ir dibinātājs un 5% akciju daļas turētājs, taču nekādi tas nav uzskatāms par valsts uzņēmumu un neviens ierēdnis nevar noteikt, kā šiem savu biznesu būs veidot). Tikai viens izglītības ministrs mēģināja jautājumu sakustināt, taču momentā krita, jo šie uzņēmumi (augstskolas) ir ar ļoti lielu ietekmi un savas finanšu intereses sargās rūpīgi. Līdz ar to dalījums valsts un privātajās augstskolās, manuprāt, ir sadomāts un neatspoguļo realitāti. Līdz ar to uz to balstīties situācijas analīzē nebūtu visai prātīgi.

Var jau būt, ka tā sauktās "budžeta vietas" valsts augstskolās pašreizējā izpildījumā nav valsts finansētas studiju vietas, bet gan blēdīgs veids, kā pārdalīt naudu no maksājošiem studentiem par labu nemaksājošiem. Taču tas, kā jau minēju, nav nekādi valsts iestāžu komtpetencē. Valsts rezervē augstskolām tik un tik tādu un tādu nozaru izglītošanai vietas, taču kā nauda grozās augstskolas iekšienē, to nu nenosaka vis. Atcerēsimies kaut vai, kā pirms gadiem Valsts kontrole konstatēja, ka t.s. Stradiņos rektors Vētra un saimnieciskā prorektore Gulmane (tā vismaz bija minēts medijos - pats ar sveci klāt neesmu stāvējis, tā kā pieļauju, ka varbūt šie sirdsšķīstie cilvēki ir žurnālistu apmeloti) esot vienkārši paņēmuši 2 miljonus latu savai privātai uzņēmējdarbībai. Konstatēja un viss, jo augstkola ar savu kasi var darīt ko grib, kā senāts lems. Un ne jau IzM, bet katras augstskolas senāts lemj arī par pasniedzēju algām. Tā kā, protams, nevar prasīt no pasniedzēja starptautiski recenzētas publikācijas, ja viņam gadu no gada samazinās alga, taču nevar to pārmest valstij. Sociālisma sistēma ir beigusies, valsts nenosaka ne pasniedzēju algas, ne augstskolau budžetus, ne mācību programmas (vienīgais, ko tā var darīt, ir akreditēt vai neakreditēt ko no augstskolu piedāvātā, kā arī ar budžeta maksājumiem rezervēt studiju vietas, lai tām ar bezmaksas izglītības iespējām piesaistītu studentus). Tā kā, manurprāt, te drīzāk jāpalūko, cik liels procents par valsts īdzekļiem bez maksas studējušo pēc diploma saņemšanas atrod darbu un strādā šajā profesijā, tb jānosaka, cik šī "budžeta vietu" sistēma ir efektīva kā tāda (es jau nu ieteiktu, ka ja cilvēks par valsts līdzekļiem izstudējis, taču negrasās strādāt šajā jomā, lai atmaksā viņā ieguldītos līdzekļus, taču varu iedomāties sašutuma vētru, reaģējot uz šādu ideju).

Tāpēc nepiekritīšu, ka šie uzskaitītie argumenti ir tas, kas noved pie neizbēgama kvalitātes krišanās. Ietekmē, taču ne izšķiroši. Daudz lielāka ietekme - un te nu patiesi vainīga ir šī bezperosniskā "valsts", - ir rekrutēšanas kritērijiem valsts aparātā. Kamēr, lai veidotu profesionālo karjeru ierēdniecībā, tai obligāti būs nepieciešams augstskolas diploms (ierēdnim bakalaura grāds, departamenta vadītājam jau maģistrs vai doktors), tikmēr vietas augstskolās aizņems ļaudis, kurus absolūti neinteresē ne humanitārās, ne eksaktās zinātnes, un kuru vienīgais nolūks ir "atsēdēt" studiju laiku un tikt pie kārotā papīra. Un te nu ir pateicīga augsne gan plaģiātiem, gan diplomdarbu pirkšanai, kas par studiju kvalitāti liek aismirst kā par ko nesvarīgu. Un otrs aspekts, kas grauj izglītības sistēmu kā tādu, ir visnotaļ dzīvais mīts, ka augstskolas diploms automātiski garantē darbu un "cilvēka cienīgu algu". Atliek tikai pēc vidusskolas ietikt kādā augstskolā, atsēdēt obligātos 3 gadus, saņemt diplomu. Tāpēc vai ik reizi diskusijās par izglītību atkal un atkal atskan absurdais jautājums "ko studēt, lai būtu labs darbs?" Laiks tā kā būtu definitīvā līmenī postulēt, ka augstskolas diploms liecina tikai un vienīgi par spēju piespiest sevi cik gadus apmeklēt lekcijas, un ka ar Dievu uz pusēm ir noklausīts lekciju kurss attiecīgās augstskolas ietvaros. Un viss. Nekāds darbs tev tāpēc nepienākas, augstskolas diploms nav nekāda "zaļā karte" uz Leiputriju, bet tikai sertifikāts zināmām iemaņām. Kā cilvēks izmantos šīs iemaņas, un vai atradīs vietu zem saules, tā viņa paša darīsana, un ne partijai, ne dzimtenei, ne valstij viņu ar to nav jānodrošina.

Tādas domas raisījās, lasot.

– Tad kur ir cēlonis tam, ka lietas neiet uz priekšu – arhaiska domāšana vai kūtrums atstāt ierasto komforta zonu?
– Kā viens vīrs savulaik teica – visu izšķir kadri. Svarīgi ir tie cilvēki, kuri katrā nozarē atbild par to.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš
http://nra.lv/latvija/127950-janis-endzins-bilde-es-teiktu-diezgan-skarba.htm
=================================================================================
Atliek vien pirmā "spļāvēja" augsto karjeras lidojumu ES papētīt, lai par augsto kvalitāti (salīdzinot ar...) nekādus komentārus nebūtu jāraksta:
BIOGRAPHY OF ANDRIS PIEBALGS
http://ec.europa.eu/archives/commission_2010-2014/piebalgs/about/bio/index_en.htm

ekonomisti skaitās inteliģentie? ko?
+ valsts pastāv humanitāro zinātņu dēļ, tas ir bonuss, kam nepieciešama kārtā jāatlec no valsts pastāvēšanas fakta. tā ir ekstra, jā, bet nepieciešama un leģitimizējoša ekstra. valsti neattaisno tas, vai tā dala desas, vai būvē tiltus.