Foto: Unsplash.com
 
Aktualitātes
23.09.2020

Plānotās nodokļu izmaiņas ir atgriešanās dzimtbūšanā, brīdina kultūras NVO

Komentē
1
Saglabā

Reaģējot uz plānotajām nodokļu izmaiņām, kas paredz ikvienam nodarbinātajam neatkarīgi no ieņēmumu apjoma veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz 170 eiro apmērā, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija un Latvijas Radošo savienību padome atbildīgajām ministrijām un ministru prezidentam izsūtījusi atklātu vēstuli, brīdinot, ka šāds solis varētu veicināt kultūras nozarē pašnodarbināto nabadzību un bezdarbu. Piedāvājam iepazīties ar pilnu vēstules tekstu:

"Atklātā vēstule par nesamērīgo nodokļu slogu – plānoto negūto ienākumu aplikšanu ar VSAOI nodokļiem

Reaģējot uz Labklājības ministrijas rīkoto apspriešanu par rosinātajām nodokļu izmaiņām, paredzot aplikt ar VSAOI no minimālās algas, un kā tas ietekmēs nevalstisko organizāciju (NVO) sektoru, sniedzam atzinumu no kultūras nozares NVO: Latvijas Radošo savienību padomes un Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas.

Novērtējam valdības virzītās likumu izmaiņas, lai visi Latvijas iedzīvotāji būtu sociāli apdrošināti. Tomēr aicinām virzīt šīs izmaiņas ar apdomu. Jo uz papīra tas izklausās labs solis – ikvienam veikt VSAOI vismaz no minimālās algas. Bet aplikt personas ar nelieliem ienākumiem vai vispār bez ienākumiem ar 170 eiro nodokli, uzliekot tām par pienākumu pašām sagādāt šo naudu, atraujot no savas un savu ģimeņu jau tā pieticīgās iztikas, nepadarīs šo personu dzīvi labāku. Šāda politika neatbilst demokrātiskas valsts principiem, bet ir atkrišana feodālismā un dzimtbūšanā, kad ikvienam ir pienākums samaksāt nodevas, neatkarīgi no apstākļiem.

Ja atmet neticamo domu, ka valdības partijas tīšām vēršas pret trūcīgiem iedzīvotājiem, tad šādai valdības politikai – aplikt ar nodokļiem par negūtiem ienākumiem – izskaidrojums varētu būt vienīgi tāds, ka Finanšu ministrijas rīcībā ir fakti, ka visi cilvēki ar zemiem ienākumiem patiesībā slēpj savus lielos ienākumus, un tagad tie tiks rekvizēti sociālā taisnīguma vārdā.

Runājot par profesionālās kultūras jomu, liela daļa finansējuma un attiecīgi radošo personu ieņēmumu nāk pastarpināti caur valsts budžeta dotācijām kultūras institūcijām un Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF), ir pārbaudāmi Kultūras ministrijas budžeta datos un VID datos. Aplikšana ar obligātām VSAOI iemaksām, vienlaikus nesniedzot skaidras garantijas, ka šo naudu būs iespējams nopelnīt, padarīs trūcīgas radošas personas (= ieņēmumi mazāk par 500 eur mēnesī) vienīgi sociāli mazāk nodrošinātas, tās būs spiestas doties pelēkajā zonā vai pilnībā atteikties no jebkādas radošas darbības.

Pastāv lieli riski, ka valdības virzītās nodokļu reformas būtiski pasliktinās tieši trūcīgo un maznodrošināto radošo personu situāciju. Šādas personas, tipiski, ir pašnodarbinātas, atrodas daļējā nodarbinātībā, gūst neregulārus ienākumus no projektiem un dažādos nodokļu maksāšanas režīmos. Līdz šim mēnešos, kad ienākumi nepārsniedza minimālo algu (430), pašnodarbinātas personas neveica VSAOI iemaksas. Iecerēts, ka turpmāk VSAOI iemaksas būtu veicamas arī mēnešos, kad nav klientu vai citu peļņas avotu, un ienākumi noslīd zem minimālās algas vai to nav vispār. Bet atšķirībā no citiem darba ņēmējiem pašnodarbinātai personai nav darba devēja, kas nodrošinātu atalgojumu "tukšajos mēnešos", tā arī nevar pretendēt uz bezdarba pabalstu kā parasts nodarbinātais.

Un ir arī daudzas citas praktiskas situācijas, kas nav pietiekami pārdomātas, kur pēc grozījumiem var iestāties sliktāka situācija tieši personām ar maziem ienākumiem. Piemēram, nodokļu reformā paredzētais, ka personai, kas ir vienlaikus pašnodarbinātais un darba ņēmējs, gadījumā, ja personas VSAOI par mēnesi nesasniedz 170 eiro, trūkstošo starpību proporcionāli segs darba ņēmējs un pašnodarbinātais. Uz papīra tas izskatās solidāri. Taču praksē ir liels risks, ka darba ņēmēji pārtrauks un neveidos attiecības ar nepilnas slodzes darba ņēmējiem, baidoties iespējamām neplānotām finansiālām sekām, ja darbinieks nav spēji atrast trūkstošo slodzi citur. Tas nozīmē, ka bezdarbniekiem būs vēl grūtāk atgriezties darba tirgū un valstij tas izmaksās daudz dārgāk nekā cerētie nodokļu ieņēmumi. Kultūras un arī izglītības nozarē tas attiecas, piemēram, uz lielu skaitu radošo personu, kas strādā daļējas slodzes darbu izglītības iestādēs – mūzikas skolās, mākslas skolās, augstākās izglītības iestādēs.

Ko darīt?

Ir apsveicama valdības vēlme risināt sociālas problēmas. Būtu apsveicami, ja konsultāciju procesā tiktu iesaistīta arī mērķgrupa un to pārstāvošās organizācijas, kas nav noticis.

Pirmkārt, taisnīgs risinājums būtu maksāt VSAOI nodokļus par gūtajiem ienākumiem. Atlikušo starpību līdz 170 eiro VSAOI minimālajām iemaksām sedzot valstij. Vai arī atstājot esošo situāciju ar neveiktām / nepilnām VSAOI iemaksām. Paraugoties uz prognozēto vecuma pensiju, kļūst skaidrs, ka nabadzīgi dzīvos gan persona, kas nav veikusi VSAOI, gan persona, kas veikusi VSAOI no minimālās algas. Tāpēc šī dzīšanās pēc VSAOI no minimālās algas nedrīkst kļūt pašmērķīga. Ir nepieciešams nodrošināt arī ienākumus, no kuriem VSAOI maksāt. Pašnodarbināto sektorā no tā, ka valdība paaugstina minimālo algu uz 500 eiro, nevienam ienākumi nepieaug.

Otrkārt, ir skaidrs, ka ilgtermiņā pārtikšana no autoratlīdzībām un sociālo iemaksu neveikšana ir problēma pašām radošām personām. Ir vajadzīgs ceļš ārā no šīs situācijas, kas vismaz kultūras nozarē izveidojusies jau deviņdesmitajos gados. Toreiz valsts finansējums kultūrai bija vēl trūcīgāks, un "radoša" pieeja atlīdzību izmaksai kļuva par de facto akceptētu, institucionāli un valsts budžeta plānošanas procesā atbalstītu soli. Ir nepieciešams noņemt vainu no mazo atlīdzību saņēmējiem, nevis sodīt tos ar nesamērīgu nodokļu piedziņu. Tāpēc, domājot par radošo personu sociālo aizsardzību, līdztekus nodokļu izmaiņām būtu nepieciešams arī kompensējošs valsts budžeta dotācijas piešķīrums gan Valsts kultūrkapitāla fondam, gan citām valsts kultūras institūcijām.

Cieņā

Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas valdes locekle Maija Pavlova
Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis"

 

Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija (LKNVOA) ir jumta organizācija, kas apvieno un pārstāv tādas kultūras organizācijas Latvijā, kuru mērķis nodrošināt kultūras daudzveidību un pieejamību jebkura vecuma un dzīves līmeņa cilvēkiem.

Latvijas Radošo savienību padome (RSP) ir kultūrpolitikas organizācija, kas apvieno 10 radošās savienības un pārstāv kopskaitā vairāk nekā 3000 radošo personu. RSP mērķi ir kultūras pieejamības veicināšana Latvijas sabiedrībai un radošo personu profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība.         

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!