3. februārī ar ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas performanci Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tiks atklāta jauna pastāvīgā ekspozīcija "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991", kas vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā.
Jaunā ekspozīcija veltīta laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā iniciētās atklātības un pārbūves politikas iespaidā sabiedrībā, tai skaitā rakstnieku, mūziķu, mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi. "Tie iedvesmoja Latvijas sabiedrību un ietekmēja arī politisko lēmumu pieņemšanu. Šis nesenās vēstures laikposms, kad māksla kļuva par pretošanās formu un pārmaiņu veicinātāju, atgādina mums kultūras un radošās brīvības nozīmi," raksta ekspozīcijas veidotāji.
Izstādes nosaukums atsaucas uz Kristapa Ģelža videoinstalāciju "Mūra nojaukšana", kurā mūris skatāms kā ideoloģisks simbols "dzelzs priekškaram", kas sadalīja Eiropu četrus gadu desmitus. Ekspozīcijas pamatu veido Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas darbi.
"Darbu saturs reaģē un kritiski vēršas pret padomju sociālpolitisko realitāti, saglabājot skaudru aktualitāti arī šodien, kad pavisam netālu no mums Krievija izvērš karu un posta Ukrainas teritoriju un cilvēku dzīves. Mākslinieki atklāj pārmaiņu ērai raksturīgās pretrunas un eksistenciālo pieredzi, gan izmantojot ideoloģiski piesātinātu simboliku, mitoloģiskas alegorijas un tēlus, gan pavisam tieši runājot par svarīgiem notikumiem," teikts paziņojumā presei.
Izstādē eksponēti Visvalža Asara, Ilmāra Blumberga, Māra Bogustova, Andra Brežes, Ulda Brieža, Birutas Delles, Ingrīdas Drāznieces, Kristapa Ģelža, Helēnas Heinrihsones, Ievas Iltneres, Gvido Kajona, Andreja Kalnača, Frančeskas Kirkes, Jāņa Knāķa, Sandras Krastiņas, Leonarda Laganovska, Daces Lielās, Aivara Liepiņa, Gunāra Lūša, Sarmītes Māliņas, Jāņa Mitrēvica, NSRD, Ojāra Pētersona, Ivara Poikāna, Miervalža Poļa, Jura Putrāma, Māra Subača, Laimoņa Šēnberga, Aijas Zariņas mākslas darbi. Ekspozīciju papildina vizuālas un dokumentāras liecības par instalācijām, performancēm un citiem būtiskiem mākslas notikumiem.
Izstādi pavada īpaši izstrādātas izglītības programmas dažādām auditorijām. Sadarbībā ar advokātu biroju "Ellex Kļaviņš" un komunikācijas aģentūru "Fox Consulting" radīta video interviju sērija ar astoņiem ekspozīcijā pārstāvētajiem māksliniekiem un kultūras darbiniekiem: Sandru Krastiņu, Frančesku Kirki, Helēnu Heinrihsoni, Ivaru Poikānu, Andreju Kalnaču, Uldi Briedi, Ingrīdu Drāznieci un rakstnieku Aivaru Kļavi, kuri dalās atmiņās par pārmaiņu laika garu. Papildus tam rakstnieks Osvalds Zebris katram autoram veltījis eseju. Visas esejas muzeja mobilajā lietotnē un Soundcloud kontā pieejamos audio failos ierunājis aktieris Kaspars Znotiņš.
Ekspozīcija skatāma muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs. Atklāšanas dienā 3. februārī muzeja 3. stāvā norisināsies ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas performance "Cik ilgi tas vēl turpināsies?". Tajā autore caur kustību skaita dienas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.
0