Šā gada 2. februārī miris latviešu dramaturgs, žurnālists un ilggadējais Latvijas Rakstnieku savienības literārais konsultants Dainis Grīnvalds.
Grīnvalda izvadīšana notiks piektdien, 8. februārī, plkst. 13:00 no Lielās krematoriju zāles.
Grīnvalds dzimis Rīgā 1950. gada 14. aprīlī. Viņš 1973. gadā beidza Latvijas Valsts universitātes Filozofijas fakultāti. Savas radošās darbības laikā viņš strādājis laikrakstos "Izglītība un Kultūra", "Rīgas Balss", "Literatūras Avīze", "LaBA", tāpat arī par Latvijas Rakstnieku savienības konsultantu. Grīnvalds ilgus gadus veicinājis latviešu literārā procesa attīstību kā darbaudzinātājs jaunajiem autoriem, vadot ikgadējos Latvijas skolēnu literāro darbu konkursus, radošās nometnes ("Aicinājums") un skolēnu literāri publicistisko žurnālu ("Ugunsgalvas"). Viņš arī iesaistījās nacionālo un starptautisko lugu konkursu rīkošanā. Vēl pērn Grīnvalds kūrēja Baltijas lugu lasījumus Krievijas festivālā "Театральный мост".
Dainis Grīnvalds publicējis lugas gan par vēsturiskām un mitoloģiskām tēmām (traģēdija "Kasandra", 1990; "Tonakt Betlēmē", 1993), gan pasaku lugas ("Pasaka ar uzticīgo Kārlīti", 1987; vairāki viencēlieni skolu teātriem), gan lugas par jauniešu dzīves drāmām ("Silikāts un Violeta", 1982), pusaudžu fantāzijām ("Pils", 1982), sadzīves drāmām ("Dievnams", 2004). Latvijas un ārvalstu profesionālajos teātros iestudētas četras viņa lugas.
Būtiskākais Daiņa Grīnvalda ieguldījums latviešu literatūrā saistās ar tēva dienasgrāmatas rediģēšanu un sakārtošanu grāmatā "Kā es redzēju tās lietas. Mana tēva Jāņa Grīnvalda dienasgrāmata (1940–1945)" ("Preses nama grāmata", 2002). Dokumentālais materiāls šaurā nozīmē lasāms kā interesantas personības biogrāfija, bet plašākā – viena cilvēka personiskais skatījums un viņa rūpīgi krātais ikdienas pierakstu arhīvs atklāj kādai latviešu sabiedrības daļai raksturīgo politiskā "kreisuma" vēsturi. Grāmatas ievaddaļā atmiņu fragmenti un to komentāri izceļ svarīgākos notikumus Jāņa Grīnvalda dzīves gājumā no dzimšanas 1897. gadā līdz 1940. gadam. No tiem iespējams izprast propadomiska noskaņojuma rašanos un attīstību Latvijā, kas pēc Otrā pasaules kara palīdzēja nostiprināties padomju varai.
0