21. martā 75 gadu vecumā Krakovā miris dzejnieks, filozofs un esejists Ādams Zagajevskis (Adam Zagajewski) – viens no mūsdienās pazīstamākajiem un tulkotākajiem Polijas autoriem.
Zagajevskis bija viens no poļu dzejas "Jaunā viļņa" pārstāvjiem. To veido 1960. gadu beigās un 70. gadu sākumā debitējuši autori, kas nespēja pakļauties sociālisma realitātei dzīvē un socreālisma noteikumiem mākslā, tādēļ daudzi no viņiem, tostarp Ādams Zagajevskis, astoņdesmito gadu sākumā emigrēja uz Parīzi, kur uzturēja Polijas ārējo kultūras dzīvi, mājās palikušajiem, savukārt, translējot brīvās pasaules idejas un mākslas jaunumus.
Zagajevska debijas krājums "Ziņojums" iznāca 1972. gadā un kopā dzejnieks sarakstījis 14 krājumus, vairāki no tiem izdoti bilingvāli; iznākuši vairākas prozas grāmatas un eseju krājumi par mākslas un filozofijas jautājumiem. Zagajevskis studējis filozofiju, un tas veidojis viņa attieksmi pret valodu, vēstījumu un refleksiju dzejā. Viņa darbos ir daudz sarunu – ar Brodski, ar kino, mākslas un gluži vienkāršiem laika biedriem.
Par savu darbību apbalvots ar Neištates starptautisko balvu literatūrā (2004), Grifina dzejas balvu par mūža ieguldījumu (2016) un Astūrijas princeses balvu literatūrā (2017). Savulaik minēts kā Nobela prēmijas kandidāts literatūrā.
2009. gadā izdevniecībā "¼ Satori" klajā nāca Zagajevska dzejas izlase "Svešais skaistums" Ingmāras Balodes atdzejā.
0