Mīlestībai pret Latviju nav vienas formulas. Ziedo patriotiskās audzināšanas portālam Satori!

Foto: Nerijus Jankauskas.
 
In Memoriam
25.07.2022

Miris dzejnieks Knuts Skujenieks

Komentē
1

85 gadu vecumā mūžībā devies dzejnieks Knuts Skujenieks, sociālajā medijā "Facebook" pavēstījis dzejnieka dēls Jānis Skujenieks.

Knuts Skujenieks bija latviešu dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists. Dzimis 1936. gadā 5. septembrī Rīgā, rakstnieka Emila Skujenieka ģimenē, bet bērnību pavadījis netālu no Bauskas. Studējis latviešu filoloģiju LVU (1954–1956); beidzis M. Gorkija Literatūras institūtu Maskavā (1961).

1962. gadā apsūdzēts par pretpadomju propagandu un notiesāts uz septiņiem gadiem Mordovijas lēģeros, kur turpināja rakstīt dzeju – lēģerī sacerēti apmēram 1000 dzejoļi, kurus arī pēc atbrīvošanas nebija iespējams publicēt. Savu pirmo dzejas krājumu "Lirika un balsis" dzejnieks varēja publicēt tikai 1978. gadā. 1989. gada 6. jūnijā reabilitēts. Iznākuši K. Skujenieka dzejas krājumi: "Iesien baltā lakatiņā" (1986), "Sēkla sniegā. Dzejoļi 1963–1969"(1990), "Mūsu dzīve nokalpotā" (2007) u.c.

Literatūrzinātnieks Guntis Berelis par Knuta Skujenieka dzeju raksta: "Skujenieka trīs grāmatas visai savdabīgi, tomēr precīzi ir raksturojis Juris Kronbergs, salīdzinādams tās ar "Dievišķās komēdijas" struktūru: "Sēkla sniegā" ir Elle, "Lirika un balsis" – Šķīstītava, "Iesien baltā lakatiņā" – Paradīze. Kādā dzejolī Skujenieks salīdzina mūžu ar "gausu ugunsgrēku", t. i., ugunsgrēka intensitāte ilgst visu mūžu; poēzija tādā gadījumā ir nepārtraukta atskatīšanās uz šī ugunsgrēka mirkļiem. Un poēzija nav vis ideju ģenerators, bet gan dzīvesveids – tik ļoti nepieciešams un organisks, ka dzejošana netika pārtraukta pat lēģerī. Varētu teikt, ka Skujenieks realizēja vienu no stoiķu maksimām – iekšējās brīvības neatkarību no ārējiem apstākļiem."

Pēc atgriešanās no izsūtījuma K. Skujenieks Latvijā pievērsās atdzejai, kļūdams par vienu no ievērojamākajiem cittautu dzejas pazinējiem un tulkotājiem. PEN kluba Latvijas nodaļas vadītājs (1989–1991).

Tulkojis no ukraiņu, slovēņu, spāņu, serbu, maķedoniešu, grieķu, poļu, lietuviešu, somu, zviedru, dāņu u.c. Viņa atdzejoto autoru vidū ir Federiko Garsija Lorka, Gabriela Mistrāla, Janis Ricos, Tomass Transtrēmers, Ingera Kristensena u.c., kā arī daudzu Eiropas tautu tautasdziesmas. 2001. gadā iznāk unikāla Skujenieka sastādīta un atdzejota grāmata "Dziesma, ej viegli pa manu sirdi", kurā sakopoti paraugi no visu Eiropas tautu 20. gadsimta dzejas oriģinālvalodā un Skujenieka atdzejojumā.

Saņēmis A. Upīša prēmiju (1987), Jātvingu dzejas prēmiju (Lietuvā, 1993), I. Franko (Ukraina, 1994), Tomasa Trānstremera (Zviedrijā, 1998), Zviedrijas rakstnieku fonda (2000), Literatūras gada balvu (2001). Apbalvots ar Spānijas Katoļu Izabellas ordeni (1994), Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Lietuvas Lielkņaza Ģedimina ordeni (2001). 2. šķiras Atzinības krustu (2008). 2008. gadā saņēmis Baltijas Asamblejas balvu literatūrā par "Rakstiem", kas izdoti astoņos sējumos. Skujenieks divreiz saņēmis Literatūras gada balvu – 2001. gadā par labāko atdzejas grāmatu un 2010. gadā par mūža ieguldījumu literatūrā.

Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!

Ziedo "Satori" darbībai!