Saeimas Juridiskā komisija 8. martā atbalstījusi Civilās savienības likumprojekta virzīšanu tālākai izskatīšanai Saeimā.
Diskusijas par Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas ļautu reģistrēt divu pilngadīgu personu kopdzīvi, ilga divu sēžu garumā. Viedokļi krasi atšķīrās gan starp deputātiem, gan sabiedrības pārstāvjiem, daļai paužot atbalstu šādam regulējumam, bet citiem iebilstot pret to.
Paredzēts, ka likumprojekts tiks virzīts skatīšanai Saeimā 24. marta sēdē ar aicinājumu noteikt tam priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu trīs nedēļas.
Jau ziņots, ka likumprojekts veidots ar mērķi pildīt 2020. gada Satversmes tiesas spriedumu, ka Darba likuma norma par tiesībām uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, kas pienākas tikai bērna tēvam, neatbilst pamatlikumam. Likumprojektu, pildot Satversmes tiesas spriedumu, izstrādājusi Tieslietu ministrija.
Saskaņā ar likumprojektu, civilajā savienībā varēs stāties divas pilngadīgas personas un to varēs izdarīt pie notāra. Civilo savienību būs aizliegts noslēgt personām, kas jau ir laulātas, atrodas citā civilā savienībā vai ir savstarpēji tuvu radniecīgas. Civilā savienība būs beztermiņa, tā vairs nebūs spēkā, ja iestāsies vienas puses nāve, ja personas stājas laulībā, pusēm vienojoties pie notāra, ar tiesas spriedumu (ja viena no pusēm nevēlas savienību izbeigt).
Likumprojekts arī paredz, ka civilā savienība uzliek pusēm pienākumu gādāt un atbalstīt vienai otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Likumprojekts definē civilās savienības pušu personiskās un mantiskās attiecības, bet tajā nav atrunāta pušu mantas šķirtība, pušu likumiskā mantošana; ārvalstīs reģistrētu dažādu dzimumu partnerattiecību un viena dzimuma personu dažādu savienību veidu atzīšana; katras puses atsevišķo bērnu aizgādība, uzturlīdzekļi, saskarsme, bērnu adopcija; pušu uzvārds pēc savienības noslēgšanas.
Kā uzskata Tieslietu ministrija, Civilās savienības likums pildītu pirmo no Satversmes tiesas dotajiem uzdevumiem – noregulēt ārpus laulības dzīvojošo personu personiskās un mantiskās attiecības. Otrs uzdevums paredz pienākumu nodrošināt ģimenes sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu. Kā norāda Tieslietu ministrija, tā būs katras nozares ministrijas atbildība pēc Civilās savienības likuma pieņemšanas.
0