Go go 8. marts

Baidos, ka šī vārda divdomības dēļ Latvijā tas tik drīz neiedzīvosies :)

Tā vien prasās novest šo rakstu līdz absurdam, jo vairāk tāpēc, ka nemaz tik tālu nav jāved. Manuprāt, šis apsveikums trāpīgi savieno Rīgas vēstures un sieviešu skaistuma tēmas. Nu kā var pamanīties saskatīt kaut ko sliktu šajos atveidojumos un izdarīt no tiem visaptverošus secinājumus? ISIL vēsmas Latvijā — pagātnes noliegšana un iznīcināšana? Ja sieviešu atveidojumi ir slikti, tad arī vīriešu atveidojumi ir slikti. Dzīvnieku vēl jo vairāk — viņiem neviens neprasīja atļauju. Tas pats attiecas uz augiem — mežus izcērtam, bet liekulīgi atstājam ziedus jūgendstila rotājumos. Pieprasu vismaz aizklāt, bet labāk — likvidēt.
(Un kāpēc es esmu Peteris Puritis 1? Kā tāds mazs cariņš? Un kāpēc nevaru izlabot?)

Un vispār, vai feminismam ir analogs no vīriešu puses? Prātā nāk tikai visādas šausmas: seksisti, šovinisti… Zīmīgi, ka nekā laba.

Īsti nesaprotu, kāpēc visur, kur diskutē par 8.martu, tad jākritizē padomju laika notikumu dēļ. Pat tad, ja sākotnēji šie svētki bija padomju režīma ģenerēti un uzspiesti, kas gan traucē tos šobrīd svinēt ar citu, pozitīvāku saturu? Tāpat nesaprotu, kāpēc daudzus ļoti aizvaino 9. maijs. Kas traucē tos svinēt vienkārši kā dienu, kad beidzās asiņainākais militārais konflikts Eiropas vēsturē? Neviens taču nepārmet latviešiem Lāčplēša diena svinēšanu. Kura daudziem varbūt nozīmē nevis to pašu ko mums, bet gan punkta pielikšanu vienam no pēdējiem mēģinājumiem padzīt no Petrogadas boļševikus un atjaunot Krievijā daudz maz civilizētu pārvaldes formu (jo teorētiski Golca un bermonta armijas mērķis bija Petrograda un to izjauca kaut kādi sadarboties negriboši autohtoni)

Vienkārši pieņemt, ka feminisms ir humānisma apakš
nozare, tāda kā specifikācija. Otrā pasaules kara beigas Eiropa svin 8.maijā, 9.maijs ir drīzāk Staļina liekulības diena. Visbeidzot par plakātu - ja nu Rīgas PR speciālisti vienkārši nav savas jomas profesionāļi?

Vai ratiņkrēslā braucošs invalīds ir priviliģēts tāpēc, ka apkārt esošie cilvēki viņam palīdz iekļūt trolejbusā un izkļūt no tā?

Iedomāsimies darbinieku, kuru sakož ērce, viņam diagnosticē vēzi vai jebkādu citu saslimšanu. Šis cilvēks pavada mēnesi slimnīcā, bet atgriežas darbā pēc izrakstīšanas no slimnīcas. Diemžēl veselības stāvokļa dēļ viņš nevar „strādāt ar pilnu atdevi”. Viņš strādā lēnāk nekā pirms tam, viņš nevar izturēt 8 stundu darba dienu, viņam regulāri ir jādodas vizītēs pie ārsta darba laikā. Atveseļošanās process velkas vairākus mēnešus, kuru laikā darbinieks strādā sliktāk nekā pirms saslimšanas. Pēc vairākiem mēnešiem darbinieks pilnībā atveseļojas. Cilvēcīgs darba devējs šajā situācijā būtu pretimnākošs un pieciestu darbinieka problēmas. Necilvēcīgs darba devējs viņu trenktu strādāt virsstundas sestdienās un svētdienās, lai kompensētu mazāku darba laikā paveiktā darba apjomu. Necilvēcīgs darba devējs šo slimo strādnieku atlaistu.

Palīdzēt cilvēkam, kurš no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ ir nonācis grūtībās, ir tikai cilvēcīgi. Cilvēks, kuram palīdz, nav priviliģēts. Es neredzu iemeslu, kāpēc pret grūtniecēm nevar izturēties tāpat kā pret jebkuru citu cilvēku, kuram ir veselības problēmas.

Vai tiešām policista darbā ir vajadzīgs fizisks spēks? Ir darbi, kuros tas tiešām vajadzīgs (piemēram, krāvējs). Es neesmu savām acīm redzējusi nevienu sievieti, kura strādātu krāvēja profesijā un staipītu ledusskapjus (laikam jau sievietes nenēsā ledusskapjus tieši tāpēc, ka to nevar izdarīt). Taču esmu redzējusi neskaitāmas sievietes, kuras strādā policijā. Tas man liek secināt, ka, ja jau sievietes sekmīgi strādā policijā, tātad viņas šo darbu var paveikt.

Manuprāt, ir netaisnīgi, ka vīrietim, kurš ir 160 cm garš un spēj pacelt X kilogramus smaguma, darbs tiek atteikts, bet sievietei, kura var pacelt tos pašus X kilogramus svara, tas pats darbs tiek iedots. Taisnīgāk būtu ieviest komplicētu sistēmu, kurā paceļamā svara apjoms tiek izrēķināts, ņemot vērā pretendenta auguma garumu, muskuļu masu utml. faktorus. Ikviens cilvēks tiktu pieņemts darbā, ja spētu pacelt tik daudz kilogramu, cik kādam ar viņa ķermeņa dotumiem, būtu jāpaceļ. Diemžēl šāda sistēma būtu pārāk komplicēta, tāpēc tiek izmantota gaužām primitīvā ideja, ka sievietēm jāvar pacelt X kg svara, bet vīriešiem Y kg svara. Taisnīgi nav, bet tā nu dzīvē sanāk. Faktiski loģiskāk būtu vienkārši likvidēt limitu par to, cik kuram jāvar pacelt, un tā vietā pateikt, ka visiem šajā profesijā strādājošajiem ir jānodarbojas ar sportu Z stundas dienā un jābūt labā formā. Ja reiz sievietes ar savu vājāko ķermeni spēj strādāt policijā un armijā, tad laikam jau noteiktie limiti, cik daudz jāspēj pacelt, ir bezjēdzīgi un nemaz neattiecas uz darāmo darbu.

„Citāi vīrietis varētu teikt, ka viņam hormonālo atšķirību dēļ nav pietiekami daudz pacietības, iejūtības u.tml. tāpēc, pieņemot viņu darbā bērnu dārzā, vajadzētu piemērot daudz mazākas prasības.”

Kā objektīvi izmērīt pacietību un iejūtību? Atšķirībā no fiziskajām spējām to nevar izmērīt. Bet principā es šai idejai piekrītu. Ja vīrietis bērnudārza audzinātājas darbā uzvedas mazliet citādāk nekā sieviešu dzimuma kolēģes, bet vienalga tiek galā ar pienākumiem un spēj paveikt darbu, t.i., sekmīgi tikt galā ar bērniem, tad viņam pilnīgi noteikti būtu jāļauj strādāt par bērnudārza audzinātāju. Personīgi es ļoti atbalstu vīriešus, kuri izvēlas strādāt ar bērniem, tādējādi laužot muļķīgus stereotipus par to, ka šis ir darbs, ko var paveikt tikai sievietes. Manuprāt, vīrietim būtu jāļauj veikt šo darbu arī gadījumā, ja viņš to darītu citādāk par sievietēm. Lai gan jāsaka, ka es neticu šai idejai, ka visi vīrieši bērnus audzina vienā veidā, bet visas sievietes citā veidā. Te viss ir ļoti atkarīgs no katra bērnudārza audzinātāja personības, un es pazīstu ne vienu vien vīrieti, kurš ir ļoti pacietīgs un iejūtīgs. Un es pazīstu arī vairākas sievietes, kurām labāk būtu turēties no bērniem pa gabalu, jo viņām nu galīgi nav nepieciešamo rakstura īpašību.

astotais marts
alkoholizētas tulpes
un romantiskas vakariņas
ar klāru cetkinu

(Knuts Skujenieks)

P.S. Grinčs gribēja nolaupīt Ziemassvētkus, bet nešpetnā Jana K. alkst izpostīt homo soveticus mīļākos svētkus :)) Cik gan "ļaunsirdīgi" mēdz būt cilvēki !

Man šķiet, feminisma analogs ir maskulīnisms, nevis maskulisms, bet tas nu tā. Es šai diskusijā vēlējos piebilst, ka, manuprāt, vairums ļaužu, tostarp plakātu izvietotāji, dzīvo daudz vienkāršotākā un mazāk apzinātā uzskatu sistēmā, kurā - ō, sieviete, tātad rozā, tātad estētiski, tātad māksla. Neticu, ka "visi svinētāji lieliski zina, ka svētki ir parodija par sieviešu tiesībām" un ka simbolika tiek izvēlēta kaut mazākā mērā aizdomājoties par sievietēm realitātē, nevis balstoties jau esošos priekšstatos. Tāpēc ir jāskaidro, jāatgādina sieviešu dienas izcelsme un jāaicina atvērt acis un palūkoties apkārt - cik dažādas ir sievietes un ka viss nav tik vienkārši, kā gribētos.

vai Klāra lēja asinis, lai nākotnē marksisma ideālus noplicinātu vulgāras bildes? cilvēka attēlu degradējošo ietekmi musulmaņi apzinājās jau 9 gs.! starp cilvēci un vienlīdzību ir nostājušies attēli, no tiem jāatsakās par labu ornamentiem un kaligrāfijai

maskulisms

Kāpēc (tev šķiet, ka maskulīnisms, nevis maskulisms)?