*

Nopietni

Pusnenopietni

Pa jokam

Es mēģinu

Padarīt galu

Zūdībai.

Kolekcionēju

Mirušus sienāžus

Nākotnes vasarās

Un lēnītēm

Aizeju bojā.

*

Klaidoņi

Sasaiņo plēvē

Vakardienu

Glīti safasē

Kartona kārbās

Un atstāj

Tramvaju pieturās.

(Varbūt kāds

Uzies un pierakstīs.)

Aizeju novērtēt

Izsaukta pretterorisma

Vienība.

*

Pie manas mājas

Ir atvērtas siltumnīcas

Durvis

Un šorīt pamanīju

Apaļkoku šūpoles.

Es divas reizes

Nedēļā

Braucu gar

Savu māju

Es nezinu kas

Tur dzīvo.

*

Mans brālis

Plūc rudzupuķes

Un liek uz

Dzelzsceļa sliedēm

Vasarās

Un ziemās

Nokaisa sliedes

Dūraiņos sagūstītām

Sniega pārslām

(Viņš zina -

Arī ceļš

Pa kuru aizved

Var būt skaists)

Mans brālis

Vasarās izkārto

Zemenes

Un čiekurus ziemās

Starp lielceļa

Oļiem

Līdz pat slieksnim

(Viņš zina -

Vienmēr būs kāds

Ceļš uz

Mājām)

Es sapņos redzu

Sava brāļa

Sarkanos dūraiņus.

Es sapņos redzu

Sava nedzimušā brāļa

Basās kājas

Nozibam pļavā.

*

Mani mirušie

Draugi

Izbijušie rudeņi

Un pavasari

(Jūsu matos ir

Pasaule

Ar suņu sūdiem

Un margrietiņām)

Manu skatienu

Kritušie strēlnieki

Durvju zvani

Un sirdspuksti

(Drīz sāks

Ziedēt pienenes

Un visādas citas

Zāles

Ar jūsu acīm)

Es katru

Nakti

Zogu svecītes

No jūsu kapiem

Un dedzinu

Savos logos

*

Nāc!

Mana sagrautā

Šķindošā metāla

Sirds

Saule virs manām

Mājām

Un dienas.

Ej un

Neatskaties!

Es pārvēršos

Ēnā

Uz savas mājas

Jumta.

*

Mēģināsim

Neizteikties asi.

Uzvilksim pufaikas

Pižikus adītus cimdus

Lai atsitas vārdi

Un nosmok

Un tad iesim pie

Sirdsapziņām

Ar baltiem plakātiem

Piketēt.

Nevarēs pārmest neko -

Esam mēs mīksti un

Balti.

*

Kāpēc pret

Manu lampu

Šovakar nesitas

Naktstauriņi?

Kāpēc peles

Nenāk no

Manas ūdens krūzes

Padzerties?

Dievs augšāmcelsies

Tikai rīt

Gluži kā piedzima

Vakar.

Es atgriežos

Iesākumā.

Trīs dzejoļu pastaiga

jeb

Kā es bridu caur kūstošo sniegu

Nejauši satikti

Cilvēki

Pieskāriens

Garām skrienot

Steidzies

Gaisma ir

Manās acīs

Un es gaidu.

Ceļa pārņemtie

Kur ir mūsu

Mājas

Puķu un zāles

Bērni

Aiz restēm

Gaida

Kādreiz būs

Labāki laiki.

Šovakar apgleznosim

Sniegu ar

Domām

Dzersim

Sapņu tēju

Un ļausimies

Sakritībām.

Gaisma ir

Mainījusi ātrumu.

Viņam kabatā

Vienmēr bija

Konfektes.

Jau tad

Kad mēs vēl bez

Matērijas

Viņam apkārt

Lidinājāmies.

Viņam kabatā

Vienmēr bija

Konfektes.

Tad kad mēs

Basām kājām

Pie viņa

Skrējām.

Viņam kabatā

Vienmēr bija

Konfektes.

Tad kad mēs

Savus baskājainos bērnus

Pie viņa

Vedām.

Un - droši vien

Arī tagad

Viņam kabatā ir

Konfektes

Kad viņš jau

Bez matērijas

Mums apkārt

Lido

Viņam kabatā

Vienmēr ir bijušas

Un būs

Konfektes.