Jānis Rābants
pirms 4 gadiem
Šie cilvēki nezina, ko viņi grib un ko viņi dara. Mežsaimniekiem nav raksturīga šodienas patērētāja domāšana. Viņi uz mežu skatās vismaz 50 un vairāk gadu tālā nākotnē, kā šis mežs dzīvos un kādi tajā būs riski viņa pastāvēšanai, un ar šādu domu tiek pieņemti šodienas lēmumi. Pareizu meža apsaimniekošanu cilvēki mācās daudz gadus un rūpīgi, un nebūt nerīkojas emocionālu iemeslu vadīti. Vai tiešām būtu prātīgi ignorēt šo cilvēku zināšanas un pieredzi?
Ar šādu šodienas domāšanu īpaši sargājot vecus mežus milzīgos masīvos, saudzējot un necērtot tos, ir ļoti liels risks, ka netālā nākotnē būs tikpat lieli nokaltušu mežu masīvi, kuri nebūs spējuši izturēt kaitēkļu invāzijas. Nākamās paaudzes mums par to paldies neteiks.
Mežs tiešām nav biešu lauks, kur varam izfunktierēt, cik biešu mums rudenī vajadzēs, un tik arī pavasarī iesēsim. Meža cikls ir garāks par cilvēka mūžu, un ar to nedrīkst jokoties tāpēc vien, ka šobrīd mums ļoti patīk “kuplās biešu lapas”, tāpēc vien mēs vēl šīs bietes nevāksim nost. Mežsaimniekiem ir skaidrs, kā tas var beigties.
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Nekā cita jau vairs nav. Tad nu to pašu gar zemi.... to es par mežiem...
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Māris Zanders
0Protesti 21. gadsimtā. Jauns līmenis vai jauns "līmenis"?
Es nesaskatu liekulību tajā, ka protestētāji ASV augstskolu pilsētiņās neaizstāv uigurus tikpat dedzīgi un masveidīgi kā palestīniešus. Es saskatu to, ka šie protestētāji – patīk tas viņiem vai ne, apzinās viņi to vai ne – ir mūsdienu globālās sistēmas organiska sastāvdaļa.
Aktualitātes
16.01.2020
2
Desmitiem kultūras darbinieku atklātā vēstulē aicina neiznīcināt Latvijas mežus