Vēstules autore, rakstniece Inese Zandere. Foto: Gints Ivuškāns laikrakstam "Konteksts"
 
Aktualitātes
16.01.2020

Desmitiem kultūras darbinieku atklātā vēstulē aicina neiznīcināt Latvijas mežus

Komentē
2
Saglabā

Rakstniece Inese Zandere augstākajām valsts amatpersonām izsūtījusi atklātu vēstuli, kurā aicina nepieļaut Latvijas mežu izsaimniekošanu. Līdzās Zanderei to parakstījuši vēl vairāk nekā 40 Latvijas kultūras darbinieku: pazīstami aktieri, mūziķi, rakstnieki un citi.

Atklātā vēstule ir reakcija uz Zemkopības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu mežā. Tie atļautu Latvijas mežos cirst jaunākus un tievākus kokus. Vides organizācijas aicina šo noteikumu virzību apturēt un rosina veidot darba grupu, lai atsāktu diskusiju par riskiem dabai. Tikmēr mežu īpašnieki norāda: kopā ar ciršanas noteikumiem paredzēti arī stingrāki mežu atjaunošanas noteikumi.

Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, savukārt tās kopija Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem.

Piedāvājam iepazīties ar vēstules tekstu:

Mēs aicinām Latvijas likumdevējus un valdību nodrošināt to, lai Latvijas meži, jo īpaši Latvijas valsts meži, tiktu apsaimniekoti saprātīgi, ievērojot visas sabiedrības intereses, kas neaprobežojas tikai ar peļņas gūšanu.

Latvijas mežs nav tikai koksnes kubikmetri, tikai biešu lauks, ko rudenī novākt un pavasarī sēt no jauna. Meža nozīme ir daudz lielāka – tas ir dzīves telpa ne tikai augiem un dzīvniekiem, bet arī mums – Latvijas iedzīvotājiem. Mežs vienmēr ir bijis daļa no Latvijas ainavas, kas veido mūsu dzīvesveidu, kultūru un identitāti. Tas ir mūsu – Latvijas – mežs. Tas nav ne Amazones, ne Krievijas, ne Somijas mežs. Mēs varam smelties mežu apsaimniekošanas pieredzi no citiem, kā darām to dažādās jomās, taču nedrīkstam zaudēt Latvijas mežu unikalitāti, nozīmi dabā un saistību ar Latvijas cilvēku.

Mums nav pieņemami, ka arvien biežāk kādreizējo mežu vietā plešas kailcirtes, jo izcirtumu platības, kas aug tik strauji, liek domāt, ka šobrīd cērtam, nedomājot par rītdienu. To apliecina arī plāni ļaut jaunāku mežu izciršanu, un mēs pret šiem plāniem iebilstam. Zinām, ka izcirtumos atkal tiks stādīti koki, bet paies vēl daudzi gadu desmiti, līdz to vietā atkal zaļos liels mežs. Un kāds šis mežs būs? Vai tajā būs lieli un veci koki? Vai tajā būs putniem, zvēriem un augiem nepieciešamie apstākļi? Vai tā būs vieta, kur cilvēkiem atpūsties, uzlādēties un iedvesmoties? Vai tas būs tāds mežs, kādu saņēmām no saviem senčiem? Tas, kā tiek saimniekots šobrīd, liek domāt, ka mežs drīzāk būs "koku lauks", kam pēc iespējas ātrāk jāizaug un pēc iespējas ātrāk atkal jātiek novāktam.

Mūs nepārliecina iemidzinošā retorika un reklāmiskās akcijas, ko sabiedrībai piedāvā meža nozares priekšstāvji. Ja apgalvojums, ka Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, būtu patiess (t. i., tā, kā saimniekojam šobrīd, varēsim saimniekot vienmēr), tad kāpēc nepieciešams grozīt koku ciršanas noteikumus? Ja tiek apgalvots, ka Latvijā izveidojies "pāraugušu" mežu uzkrājums, kāpēc jāļauj cirst jaunākus mežus?

Ja AS "Latvijas valsts meži" nemaz neinteresē iespēja cirst jaunākus mežus, kāpēc noteikumu grozījumi tomēr jāattiecina arī uz valsts mežiem? Izsakoties pavisam vienkārši: vai vēlme tikt pie tādu mežu ciršanas, kas šobrīd nav cērtami, neliecina par to, ka cērtamu mežu sāk trūkt?

Mēs nenoliedzam meža nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un peļņas gūšanu no meža, bet tas nedrīkst notikt uz Latvijas dabas, Latvijas iedzīvotāju labklājības, uz mūsu bērnu un mazbērnu rēķina. Mežu ciršanai jānotiek ilgtspējīgas mežsaimniecības ietvaros, sabalansējot ekonomiskās, vides un sociālās intereses. Pat, ja būtu iespējams pierādīt, ka šāds līdzsvars pastāv jau šobrīd, tad kā tas tiks nodrošināts turpmāk, ja Latvijas mežu izciršana tiks vēl vairāk pastiprināta?

Mēs prasām, lai Jūs nepieļautu, ka tiek pieņemti likumu un noteikumu grozījumi, kas mežu apsaimniekošanu, kurā jau šobrīd dominē ekonomiskās intereses, nosvērtu vēl vairāk par labu peļņas gūšanai, nevis ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai Latvijas sabiedrības kopējās interesēs.

Ar cieņu (vēstules parakstītāju grupas vārdā) Inese Zandere

Vēstuli parakstījuši:

Uģis Rotbergs
Viesturs Ķerus
Jānis Kinna
Ieva Akuratere
Maima Grīnberga
Ēriks Ešenvalds
Māris Sirmais
Sigvards Kļava
Dace Meiere
Dace Rukšāne-Ščipčinska
Valters Sīlis
Dainis Īvāns
Elita Mīlgrāve
Guna Zariņa
Raitis Ābele
Lauris Ābele
Mārcis Ābele
Gustavs Terzens
Ilma Čepāne
Pēteris Apinis
Pēteris Vasks
Ainars Mielavs
Juris Kursietis
Mārtiņš Sirmais
Vestards Šimkus
Elīna Šimkus
Evelīna Strazdiņa
Linda Olte
Valdis Svirskis
Nils Īle
Maija Sējāne-Īle
Ilga Reizniece
Linda Leen
Ēriks Dreibants
Jānis Lūsēns
Sergejs Jēgers
Una Ulme
Haralds Sīmanis
Lelde Stumbre
Dagnija Blumberga
Atis Klimovičs
Inga Ābele
Kaspars Znotiņš

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!