"ISSP Galerijā" 16. maijā plkst. 18.00 Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 laikā tiks atklāts divu izstāžu cikls "Mūsdienu fotogrāfijas vēstures", kurā atspoguļotas vairāku mākslinieku versijas un interpretācijas par vietējās fotogrāfijas vēstures rakstīšanas procesiem. Cikla pirmā izstāde, kurā piedalās mākslinieces Kristīne Krauze-Slucka un Agate Tūna, būs skatāma no 17. maija līdz 27. jūnijam.
Divu izstāžu cikls "Mūsdienu fotogrāfijas vēstures" veidots kā radošs komentārs izdevumam "Latvijas fotogrāfijas vēsture attēlos", ko ISSP plāno izdot 2024. gada rudenī. Izstādēs tiks izcelta ikvienas vēstures versijas subjektivitāte un dažādas vietējās fotogrāfijas mazāk zināmas šķautnes – piemēram, paranormālās prakses, aizmirsti sieviešu fotogrāfijas arhīvi, Rīgas kvīru vizuālā vēsture un fotogrāfijas saikne ar poētisko dokumentālo kino. "Vēstures, tai skaitā mākslas vēstures, rakstīšana nekad nav neitrāla, bet ir ievīta sociālā un politiskā kontekstā, iekļaujot zināmas varas attiecības un krietnu daļu personisku izvēļu. Latvijas fotogrāfijas pētnieku uzdevums ir vienlaikus aizpildīt plašus "baltos plankumus" un kritiski pārskatīt līdzšinējos naratīvus," stāsta izstāžu cikla kuratore Liāna Ivete Žilde.
Izstāžu ciklā piedalās jaunās paaudzes fotogrāfijas mākslinieki – Kristīne Krauze-Slucka, Agate Tūna, Annemarija Gulbe un Konstantīns Žukovs –, kuri radījuši jaunus darbus dialogā ar dažādu vēsturisko periodu fotogrāfiem un fenomeniem, kā arī sadarbībā ar attiecīgo tēmu pētniekiem. Pirmajā izstādē Krauze Slucka strādājusi ar 1980. un 1990. gadu mijā aktīvās, bet mūsdienās maz pazīstamās fotogrāfes Inas Stūres (1958–2006) arhīvu. Abas mākslinieces vieno savam laikam eksperimentāla pieeja un fokuss uz attēla materialitāti. Jaunais darbs uzdod jautājumus par sieviešu "pazušanu" no vēstures un izceļ Stūres ekspresīvos, inscenētos attēlus uz pārmaiņu perioda pieticīgo dzīves apstākļu un sadzīves fona. Savukārt Agate Tūna, personisku un māksliniecisku interešu vadīta, meklē paranormālās un iluzionisma fotogrāfijas pavedienus Latvijā, izaicinot ierastās fotogrāfijas medija robežas un attiecības ar realitāti.
Cikla otrā izstāde "Mūsdienu fotogrāfijas vēstures II" (mākslinieki – Annemarija Gulbe, Konstantīns Žukovs) norisināsies 05.07.–15.08.2024. Izstāžu ciklā savienojas medija pagātne ar mūsdienām, norādot kā uz pēctecību, tā uz iespējamiem nākotnes virzieniem Latvijas fotogrāfijā. Vienotu notikuma scenogrāfiju veidojusi māksliniece Liene Pavlovska, atsaucoties uz vēsturisko cianotipijas tehniku.
Kristīne Krauze-Slucka (1979) pievēršas industriāli ražotas materialitātes studijām kā pseido-antropoloģisku meklējumu sākumpunktam. Savā attieksmē viņa līdzinās medītājai-vācējai, kas pasaules kārtību mācās caur vērojumu, nejaušību un kopsakarībām. Strādā ar fotogrāfiski nosacītiem risinājumiem, bieži saglabājot eksperimentāli taktilo attēlu veidošanas pieeju. Ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā un saņēmusi Ziemeļvalstu un Baltijas jauno mākslinieku Grand Prix balvu (2020). 2022. gadā izvēlēta par "Futures" (Eiropas fotogrāfijas platformas) mākslinieci. Vada lekcijas un darbnīcas ISSP skolā.
Agate Tūna (1996) ir starpdisciplināra māksliniece, kas savos darbos izmanto analogās un eksperimentālās fotogrāfijas, kā arī glezniecības un skaņas kompozīciju metodes. Tūna spēlē pētnieces lomu starp realitāti un fikciju, atklājot intriģējošas dīvainības un pārliecinošus pierādījumus, rosinot diskusijas par izplūdušo robežu starp šīm divām jomām. Ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā (2020) un maģistra grādu LMA starpdisciplinārajā programmā "Post" (2023), absolvējusi ISSP skolu (2022). 2022. gadā notika personālizstāde "Neredzamo lietu kārtība" "DOM" galerijā, Rīgā.
Izstāžu cikls ir daļa no Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 programmas. Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Šīgada programma pievērsusies identitātes jautājumiem.
0