Sakarā ar "Covid-19" pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem diskusija ir pārcelta uz pagaidām nenoteiktu laiku.
Ar sarunu "Vai pilsēta ir pārpratums?" 18. jūlijā plkst. 17:00 tiks atklāts "Satori" diskusiju cikls "Sadzīvošana", kura ietvaros filozofa Helmuta Caunes vadībā uz autosatiksmei slēgtās Tērbatas ielas ik sestdienu notiks saruna par kādu no daudzveidīgajiem pilsētas aspektiem.
Ciklu atklājošā diskusijā tās dalībnieki kritiski aplūkos gadu tūkstošiem senu pieņēmumu par pilsētu kā pašsaprotamu cilvēku kopdzīves formu. "Pēdējās desmitgadēs pilsēta apliecinājusi savu dominanci ne tikai skaitliski – urbāno teritoriju iedzīvotāju skaits pirmoreiz cilvēces vēsturē pārsniedz rurālo teritoriju iedzīvotāju skaitu – bet arī ekonomiski, kulturāli un politiski: urbanizācijas process šķiet neapstādināms. Tomēr, palūkojoties uz vēsturi plašākā griezumā, redzams, ka lielāko daļu no savas 300 tūkstošu gadu ilgās vēstures Homo Sapiens ir labi iztikusi ar klejotāju, mednieku-vācēju un vienmuļu nometnieku dzīvesveidu. Tikai aptuveni pēdējos 8000 gadus tā piekopj kopābūšanas formu vārdā "pilsēta".
Vai mūslaiku samilzušās vides, ekonomikas, globalizācijas un cilvēku psihiskās veselības problēmas nav labs iemesls, lai pārskatītu pilsētu kā kopīgas dzīves kopšanas formu neapšaubāmību?" vaicā diskusijas vadītājs, filozofs Helmuts Caune. Līdz ar viņu sarunā piedalīsies filozofe Daina Teters, sociālantropologs Kārlis Lakševics, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs un režisors Kaspars Goba.
Diskusija notiks uz mašīnām slēgtās Tērbatas ielas posmā starp Elizabetes un Dzirnavu ielu, blakus kafejnīcām "Kūkotava" un "La Kanna".
Par diskusiju ciklu "Sadzīvošana"
Mēnesi garais eksperiments ar citāda veida Tērbatas ielas dzīvi būtu velti izniekota iespēja, ja vienlaikus neizmēģinātu arī eksperimentus ar citāda veida domāšanu, kuriem parastā, neeksperimentālā pilsētas dzīvē neatliek laika un jaudas. Ikvienas pilsētas – no Durbes līdz Šanhajai – iedzīvotājiem gribot negribot jācenšas kaut kā kopīgi eksistēt, dzīvot kopā, kopābūt, sadzīvot.
Kādas ir labākās formas dažādu, bieži ļoti atšķirīgu cilvēku sadzīvošanai? Vai pilsēta vispār ir cilvēka dabai piemērots sabiedrības modelis? Cik labi Rīga atbilst tās iedzīvotāju vajadzībām? Vai Rīga ir pilsēta, kas kalpo saviem iedzīvotājiem, vai drīzāk iedzīvotāji kalpo Rīgai? Kādu mēs varētu un gribētu redzēt nākotnes Rīgu, un ko mums sola tie, kas pretendē uz pilsētas vadīšanu jau pavisam tuvā nākotnē? Uz šiem un citiem jautājumiem dažādi sarunbiedri un biedrenes mēģinās atbildēt publiskās diskusijās uz Tērbatas ielas ik sestdienu.
0