Redzējumi
12.10.2015

Ekonomiskais migrants un bezmaksas apvainojums

Komentē
2

"[Prime Minster of Slovakia Robert Fico] estimated that [economic migrants] could make up as much as 95 percent of all asylum seekers." [1]

"Jo ir skaidrs, ka no tiem cilvēkiem, kas pašreiz ir ieradušies Ungārijā, nu, manuprāt, es personīgi tā domāju, ap 70% tāpat netiks apstiprināti kā bēgļi, līdz ar to viņiem būs jāatgriežas. Bet viņiem tas ir vienalga izdevīgi."

Artis Pabriks, EP deputāts ("Vienotība"), 3. septembra "Panorāma"

"Saprotu arī cilvēkus, kas ir izmisuši un steidzas pamest karadarbības zonas, taču vairākums tā saukto bēgļu vienkārši dodas bezrūpīgas dzīves meklējumos! Sociālo tūrismu un parazitēšanu es nekad neatbalstīšu!"

Valmieriete Inese, kas Vācijā sargā bēgļu nometni

Viens populārs antibēgļu retorikas paņēmiens ir apšaubīt bēgļu autentiskumu. Sak, šie, kas te sabēguši, nav nekādi bēgļi, tikai tādi ekonomiskie migranti. Šādi vai līdzīgi izteikumi ir nereti dzirdami arī šī brīža Eiropas bēgļu spriedzes sakarā. Taču lielākoties (ja nu vispār jelkad) ir grūti saprotams, kādos apsvērumos ir balstīti tādi pieņēmumi. Ņemot vērā šādu izteikumu popularitāti, ir vērts tos papētīt sīkāk.

Lai varētu nopietni pievērsties mūsu izpētes objektam, nepieciešams precizēt terminus. Piedāvāju pieņemt Latvijas Valsts kancelejas sniegtās terminu definīcijas [2]. Bēglis: "persona, kurai likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts bēgļa statuss saskaņā ar 1951. gada ANO Ženēvas konvenciju". Patvēruma meklētājs: "persona, kura likumā noteiktajā kārtībā iesniegusi iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu". Patvēruma meklētājs var būt gan cilvēks, kam pienākas bēgļa statuss, gan cilvēks, kam tas nepienākas. Latvijas Valsts kanceleja precizē [3], ka kritēriji, pēc kādiem Latvijā tiek piešķirts bēgļa statuss [4], ir pamatotas bailes no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ.

Pieņēmumu, ka lielākā daļa 2015. gada patvēruma meklētāju Eiropā ir ekonomiskie migranti (tas ir, cilvēki, kas ieceļo Eiropā ar vēlmi te palikt tīri ekonomisku apsvērumu dēļ), sauksim par viltus bēgļu pieņēmumu. Piedāvāju četras nesaistītas domas šajā sakarā, kā arī vispārīgu vērtējumu par šī pieņēmuma pielietojumu bēgļu jautājuma kontekstā.

Pirmkārt, viltus bēgļu pieņēmums netiek balstīts nekādos konkrētos statistikas faktos. Cik man zināms, neviens viltus bēgļu pieņēmuma aizstāvis publiski nav piedāvājis statistikas datus, kas to apstiprinātu. Būtu interesanti uzzināt, un tas nav retorisks jautājums, no kurienes tad parādās dažādi konkrēti skaitļi (piemēram, 95%), kas it kā informē par viltus bēgļu daudzumu patvēruma meklētāju vidū.

Otrkārt, nereti viltus bēgļu pieņēmuma labā tiek piedāvāti apspriedumi, kas izriet no kādu konkrētu patvēruma lūdzēju šķietamās atbilstības vai neatbilstības kādai specifiskai izpratnei par to, kā bēgļiem ir jāuzvedas vai jāizskatās. Piemēram, tiek uzsvērts, ka īsti bēgļi neuzvedas vai neizskatās tā, kā uzvedas vai izskatās šie migranti: īsti bēgļi neatsakās no cūkgaļas sviestmaizēm un nemet prom ūdens pudeles, ko tiem sniedz policija, bēgļiem nav viedtālruņu, bēgļiem nav labu drēbju. Migranti, kas šobrīd ir iekļuvuši Eiropā, tā dara un tā izskatās. Tātad tie nav bēgļi. Šāds domu gājiens, kā par to var viegli pārliecināties, ir kļūdains. Nedz ANO bēgļa definīcijā, nedz Latvijas Valsts kancelejas sniegtajā informācijā nav iekļauts nosacījums, ka tikai tie, kuri neatsakās no cūkgaļas sviestmaizēm, nēsā skrandainas drēbes un ceļo bez viedtālruņiem, var tikt uzskatīti par bēgļiem. Protams, šīs definīcijas var tikt pārskatītas, taču iekļaut bēgļa definīcijā šādus nosacījumus būtu ne tikai bezatbildīgi, bet arī noziedzīgi. Ir nepieļaujama situācija, kurā patvēruma meklētājiem varētu draudēt: "Vai nu tu te tagad apēdīsi līdz galam to cūkgaļas sviestmaizi un nemētāsies mums te ar tām plastmasas pudelēm, vai arī mēs tevi tūlīt pat nosūtīsim atpakaļ Islāma valstij." Turklāt migrantu rīcībai un izskatam, kas dažus (lielākoties nekritiski domājošos) eiropiešus pārsteidz, ir bieži vien tīri vienkārši skaidrojumi. [5]

Treškārt, ir pieejami statistikas dati, kas liek domāt, ka viltus bēgļu pieņēmums varētu būt aplams. Balstoties ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) mājaslapā pieejamajā informācijā šī gada 9. oktobrī, pārceļojot Vidusjūru, Eiropu šogad sasniedza 575,544 [6] cilvēki, 83% no tiem nāk no top 10 bēgļu izcelsmes zemēm. 55% nāk no Sīrijas vien, atstājot otrajā vietā Afganistānu ar 14%. ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Antoniu Guterešs uzstāj, ka šī brīža situācija Eiropā "pirmkārt, ir bēgļu krīze, nevis tikai migrācijas fenomens". No ANO skatpunkta, lielākajai daļai šo migrantu būtu jāsaņem oficiālais bēgļu statuss Eiropā. Protams, te nekas nav teikts par neregulārajiem migrantiem, kas iekļuvuši Eiropas Savienībā pa citiem ceļiem. Pēc informācijas, kas atrodama "Eurostat" mājaslapā, kopumā 2014. gadā Eiropā apstiprināti vairāk nekā 50% patvēruma meklētāju lūgumi (apstiprinājumu procentuālais daudzums dažādās valstīs atšķiras) [7]. Tomēr varētu būt, ka 2014. gada dati nav pats labākais indikators 2015. gada situācijai, jo daudzi parametri, šķiet, ir mainījušies.

Ceturtkārt, lai pārbaudītu, cik ticams ir pieņēmums par viltus bēgļiem, tipiska viltus bēgļa vietā iedomāsimies Latvijas ekonomisko emigrantu. Ja potenciālajam Latvijas emigrantam pirms došanās uz Britu salām būtu zināms, ka katrs simtais izceļotājs tiks noslīcināts Ziemeļjūrā, ka ceļā būs jānīkst bēgļu nometnēs, jāsaņem pāris sitienu ar beisbola nūju vai jāredz, kā paša bērnus spārda žurnālisti, turklāt, lai dotos šajā bīstamajā ceļā, būtu jāpārdod māja, diez vai latvieši masveidā dotos laimes meklējumos uz Īriju vai Lielbritāniju. Ja vien Latvijas emigranti nav masveidā ārprātīgi. Nav pamata domāt, ka migranti no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas ir masveidā ārprātīgi. Tas savukārt liek domāt, ka viņi ceļā dodas ļoti nopietnu iemeslu dēļ. [8] Protams, šis domu pavediens vēl droši neparāda, ka lielākā daļa 2015. gada neregulāro migrantu, kas ieceļojuši Eiropā, ir bēgļi atbilstoši šī jēdziena definīcijai, kā mēs to pieņēmām. Taču varam droši apšaubīt, ka šie ceļotāji ir ekonomiskie migranti à la lettone. Viņi lielākoties nav salīdzināmi ar emigrantiem no Latvijas (vai Slovākijas), kas devušies labākas situācijas meklējumos uz Eiropas rietumiem. Diezgan droši varam teikt, ka 2015. gadā migranti no Sīrijas neraujas šajā ceļojumā, lai dubultotu savus ienākumus vai atmaksātu hipotēku.

Jautājums par to, cik daudz īsto bēgļu ir starp patvēruma meklētājiem, ir interesants un apspriešanas vērts. Taču jāsaprot, ka šim jautājumam nav nekāda sakara ar jautājumu, vai Eiropai (Latvijai, Slovākijai) būtu jāuzņem bēgļi. Šie jautājumi gluži vienkārši nav saistīti. Iedomājieties salīdzinājumam situāciju, kurā cilvēks labākajos gados, sauksim viņu par Antonu, iet gar dīķi un dzird palīgā saucienus. Pēc ieskatīšanās dīķī viņš redz, kā viņam tobrīd šķiet, slīkstošu bērnu. Antona pienākums ir nopietni izvērtēt situāciju un vajadzības gadījumā mesties dīķī glābt slīkstošo bērnu (vai vismaz mēģināt nodrošināt viņa glābšanu citā veidā). Antonam ir pienākums to darīt (izvērtēt un, ja nepieciešams, glābt) pat tad, ja pēc tam izrādās, ka bērns nemaz neslīka. Līdzīgi šajā situācijā Eiropai un Latvijai ir tiesisks un morāls pienākums nopietni izvērtēt patvēruma meklētāju iesniegumus un pieņemt attiecīgos lēmumus par bēgļa statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu, neatkarīgi no tā, vai un cik starp patvēruma meklētājiem ir autentiski bēgļi. Te kāds varētu iebilst, ka, ja nu mums ir zināms, ka n % no patvēruma meklētājiem, kas ir šobrīd Eiropā, nav bēgļi (un mums ir zināms, kuri ir kuri), tad mums nav pienākuma uzņemt tos, kas nav bēgļi. Jāatzīst, ka tā tas varētu būt. Taču svarīgi atcerēties, ka diez vai mēs (tas ir, parastā tauta) varam precīzi zināt, kurš tieši ir kurš, pirms kompetentās valsts iestādes ir izvērtējušas iesniegumus un izmeklējušas faktus, par kuriem mums nav nekādas informācijas. Līdz ar to nav nekādas jēgas piesaukt bēgļu un ne-bēgļu īpatsvaru patvēruma meklētāju vidū, diskutējot par vai pret bēgļu pieņemšanu.

Noslēgumā varam vaicāt, kāda ir viltus bēgļu pieņēmuma loma, ja reiz diskusijā par vai pret bēgļu uzņemšanu no tā nav nekādas jēgas? Atbilde man šķiet skaidra: viltus bēgļu pieņēmums diskreditē bēgļus. Ar to es domāju, ka viltus bēgļu pieņēmuma aizstāvēšanas funkcija ir uzticības graušana. Protams, ne vienmēr viltus bēgļu pieņēmuma aizstāvji to dara apzināti. Šajā sakarā īpaši nozīmīgi atcerēties, ka vārdi ne tikai kaut ko nozīmē: vārdi, ko izsakām, dara lietas [9]. Saukt bēgli par ekonomisko migrantu nozīmē pievienot ievainojumam apvainojumu.

 

[1] Fico: Countries on outer Schengen border should protect it properly. The Slovak Spectator. 01.09.2015.

[2] Skat. Patvēruma meklētāji Latvijā.

[3] Skat. turpat.

[4] Latvijas Valsts kanceleja precizē arī terminu alternatīvais statuss. Vienkāršības labad koncentrēsimies uz bēgļiem.

[5] Skatīt, piemēram, te: O'Malley, J. Surprised that Syrian refugees have smartphones? Sorry to break this to you, but you're an idiot. Independent. 07.09.2015.

[6] Šeit un tālāk, atkal vienkāršības labad, ignorēju tīri tehnisko atšķirību starp cilvēkiem, kuri neregulārā ceļā nonākuši Eiropā, pārceļojot, piemēram, Vidusjūru, bet nav vēl paguvuši iesniegt likuma paredzētajā kārtībā iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, un cilvēkiem, kuri jau paguvuši to izdarīt.

[7] Pētot datus, te jāpievērš uzmanība pirmās instances lēmumiem un pēdējās instances lēmumiem.    

[8] Te varam arī pieminēt nesen veiktās Vacijā nonākušo Sīrijas bēgļu aptaujas rezultātus. Kā vēsta "Leta", 92% aptaujāto atzinuši, ka bruņotais konflikts bija galvenais iemesls, kādēļ viņi pametuši savu valsti.

[9] Skat. Ostins, Dž. L. Kā ar vārdiem darīt lietas. Tulk. Jānis Nameisis Vējš. Liepnieks & Rītups, 2011.

 

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Ko iesakām šodien?
Ko iesakām šodien?
Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2