Notikums
26
Nov
10:00

Izstāde "Mūsu muzejs"

Komentē
0
Atgādināt

Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros no 5. septembra līdz 13. decembrim mākslas muzejā "Rīgas Birža" (Doma laukumā 6, Vecrīgā) skatāma izstāde "Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam – 100" – veltījums nozīmīgai kultūras institūcijai un tās darbiniekiem, kuru veidotais un saglabātais krājums turpina dzīvot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijās, pētniecībā un izstādēs.

Gandrīz simt sešdesmit gadi šķir pirmo zināmo Jāņa Staņislava Rozes gleznu "Helēnas Cimzes portrets" (1851) no latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieces Vijas Celmiņas grafikas lapas "Zvaigžņu lauks" (2010). Abi tik atšķirīgie darbi pieder pie vizuālās mākslas pārlaicīgās dimensijas. Abi iemieso simtgadnieka Valsts mākslas muzeja (VMM) un tā pēcteča Latvijas Nacionālā mākslas muzeja misiju – krāt, glabāt un popularizēt labāko, ko radījuši mākslinieki.

1941. gada 5. martā kolēģi bijušajam Valsts mākslas muzeja direktoram, tēlniekam Burkardam Dzenim uzdāvināja albumu ar muzeja ekspozīcijas fotogrāfijām un pateicības vārdiem par divdesmit divos darbības gados paveikto. Šis albums izstādes veidotājiem atvēra durvis uz laiktelpu starp diviem pasaules kariem, kļūstot par vienu no galvenajām vizuālajām un pētnieciskajām atslēgām.

1920. gada 15. martā dibinātais un publikai 1922. gada 27. maijā Rīgas pilī atvērtais Valsts mākslas muzejs kļuva par pirmās Latvijas brīvvalsts kultūrpolitikas un mākslas dzīves dalībnieku. Savu darbību Burkarda Dzeņa vadītais muzejs uzsāka paralēli 1905. gadā atklātajam Rīgas pilsētas mākslas muzejam, par kura direktoru 1919. gadā vācu arhitekta un mākslas vēsturnieka Vilhelma Neimaņa vietā iecēla gleznotāju Vilhelmu Purvīti. Līdz ar to Rīgā starpkaru periodā darbojās divi mākslas muzeji: pilsētas un valsts.

Izstāde "Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam – 100" sniedz ieskatu VMM krājuma un izstāžu darbības vēsturē. Muzeju izveidoja ar mērķi prioritāri atbalstīt un popularizēt nacionālo mākslu, bet vēsturiskā situācija noteica, ka līdztekus latviešu mākslas darbiem muzejā jau tā pirmsākumos nonāca arī ārzemju mākslas kolekcija, ko laika gaitā papildināja. Latviešu mākslas kolekciju izstādē pārstāv toreiz vēl nesenās pagātnes klasiķi un laikabiedri – Jūlijs Feders, Kārlis Hūns, Janis Rozentāls, Teodors Zaļkalns, Jāzeps Grosvalds, Aleksandra Beļcova, Ludolfs Liberts, Kārlis Padegs un citi. Ārzemju mākslas kolekcijas izstādē parādītas ar Ķīnas un Japānas mākslas priekšmetiem, ko muzejam 20. gadsimta 20. gados dāvināja Tālajos Austrumos dzīvojošie latvieši, beļģu mākslas apjomīgo dāvinājumu kā starpvalstu diplomātijas piemēru 30. gadu sākumā, dāņu stiklu un keramiku, Rietumeiropas porcelānu un sudrabu, kā arī krievu mākslas paraugiem. Ekspozīcijā iekļautas arī fotogrāfijas, arhīva dokumenti, grāmatas un katalogi.

Izstāde atgādina par pašaizliedzīgiem un erudītiem cilvēkiem ar muzejnieka misijas apziņu – muzeja ierosinātāju un direktoru, mākslinieku Burkardu Dzeni, direktora palīgu un muzeja bibliotēkas aizsācēju, gleznotāju Konrādu Ubānu un ilggadējo darbvedi – sekretāru, literātu Dāvidu Vecaukumu.

1941. gadā padomju varas apstākļos notika Latvijas muzeju sistēmas reorganizācija. Pēc Otrā pasaules kara Rīgas pilī Valsts mākslas muzeja telpās atvēra Latvijas PSR Vakareiropas mākslas muzeju, kura krājums apvienoja ārzemju mākslas darbus no Valsts mākslas muzeja, Rīgas pilsētas mākslas muzeja, Rīgas pilsētas vēsturiskā muzeja, Latvijas Universitātes muzeja un citiem. Vēlāk pārdēvēts par Latvijas PSR Aizrobežu mākslas muzeju, tad par Ārzemju mākslas muzeju, tas turpināja darbu Rīgas pilī līdz 2010. gadam, kad tika iekļauts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrā. Mākslas muzejs "Rīgas Birža" ir tiešais Ārzemju mākslas muzeja kolekciju mantinieks un tradīciju turpinātājs.

Kādreizējā Valsts mākslas muzeja meistardarbus pēc īpašām norādēm būs iespējams atrast arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas, Mākslas muzeja "Rīgas Birža", Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās.

Darba laiks: pirmdien slēgts, otrdien, trešdien, ceturtdien, sestdien, svētdien 10:00 līdz 18:00, piektdien 10:00-20:00.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!