Biedrības "Orbīta" izdevējdarbības programmas ietvaros izdota dzejnieka Žorža Uaļļika jaunā grāmata "Redzu dzirdu klusēju". Grāmatā iekļauti pēdējos gados sarakstītie dzejoļi, kā arī Pētera Draguna atdzejojumi.
Fonētiski uzlādētie, gramatiski negaidītie Uaļļika teksti Rīgas publikai "mutvārdos" jau sen ir pazīstami no viņa performancēm. Diez vai Latvijas dzejā ir vēl kāds cits autors, kurš valodai tik ļoti dod brīvu vaļu, kā Ž. Uaļļiks.
Autoram pieder savdabīga dzejas tehnika, kurā atslēdzas loģiskā domāšana, valodas transs pārņem apziņu, bet dzejoļi ir piepildīti ar nozīmēm. Kā krievu, tā latviešu dzejā Latvijā šāda poētika ir ļoti reta parādība. Protams, tulkot Uaļļika dzeju ir ārkārtīgi grūti. Pēc grāmatas "Redzu dzirdu klusēju" latviskā tulkojuma redaktora Jāņa Elsberga domām, atdzejotājs Pēteris Draguns dzejoļus ir radījis no jauna citā valodā.
Žurnālā "Latvju Teksti" dzejnieks Arvis Viguls Ž. Uaļļika dzeju raksturojis šādi: "Te ir kāda teritorija, kur valoda pastāv pati par sevi, kur valoda ir ne tikai svarīgāka par to, ko tā var pateikt, bet pat necenšas neko konkrētu pateikt. Uaļļiks nemeklē ieganstu – tēmu, atziņu vai emociju, – lai iedarbinātu valodas mašīnu, un viņu neuztrauc, kurp tā aizvedīs, galvenais ir kustība."
Šī ir trešā Žorža Uaļļika grāmata. Pirms tam Sanktpēterburgā izdota grāmata "Bez iespējas, jeb Opja onkulis", bet Latvijā – "IndiidnI"; abas jau sen pazudušas no veikalu plauktiem. "Redzu dzirdu klusēju" ir vispilnīgākais Žorža Uaļļika dzejoļu krājums, pēc satura un noformējuma patiesi unikāla grāmata.
Grāmatas dizainu veidojis mākslinieks Ernests Mucenieks, tā ilustrēta ar Jevgēnija Šitova miniatūro skulptūru attēliem. Latviešu un krievu daļas apvienošanas mākslinieciski-poligrāfiskais risinājums pieder grāmatas redaktoram un sastādītājam Aleksandram Zapoļam. Neparastā dizaina tehnisko realizāciju uzņēmusies tipogrāfija "McĀbols".
Grāmata izdota ar nodibinājuma "Rīga 2014", Valsts Kultūrkapitāla fonda un "Antalis" atbalstu.
0