Foto no kinožurnāla "Māksla" Nr. 1 (1986)
 
Aktualitātes
29.11.2021

Tiešsaistē skatāmas 16 filmas ar Mārtiņa Brauna mūziku

Komentē
0
Saglabā

Pieminot mūžībā aizgājušo komponistu Mārtiņu Braunu (1951-2021), Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv izveidota jauna kolekcija – 16 filmas ar Mārtiņa Brauna mūziku, kas ir neliela daļa no viņa apjomīgās filmogrāfijas. Starp tām ir arī vairākas filmas, kas iepriekš skatītājiem šajā vietnē nebija pieejamas.

Mārtiņš Brauns ir ražīgākais kinomūzikas komponists Latvijā – viņa filmogrāfijā ir 32 pilnmetrāžas spēlfilmas, vairāk nekā 60 dokumentālās filmas un vairāk nekā 40 animācijas filmas, tai skaitā viena pilnmetrāžas filma un īsfilmu cikls "Avārijas brigāde".

Rīgas kinostudijā Mārtiņš Brauns nonāca 23 gadu vecumā, laikā, kad vēl studēja Konservatorijā. Jaunajam režisoram Arvīdam Krievam viņu bija ieteicis komponists Pēteris Plakidis, un 1974. gadā ar dokumentālo filmu "Pūra lāde" Brauns debitēja kinomūzikā. Arī turpmāk komponists raksta mūziku vairākām pasūtījuma filmām Arvīda Krieva režijā. No šī perioda portālā filmas.lv skatāma Izglītības ministrijas pasūtījuma filma "Uz saulaino tāli" (1978), kuras poētiskajā stāstā par dzejnieku Vili Plūdonu kadrā darbojas arī aktieris Rūdolfs Plēpis un komponists Mārtiņš Brauns kopā ar savu grupu "Sīpoli".

Vienam no pirmajiem Krieva un Brauna kopdarbiem tekstu rakstīja režisors Aivars Freimanis, tā viņš iepazinās ar jauno komponistu un aicināja Mārtiņu Braunu debitēt pilnmetrāžas formātā – rakstīt mūziku spēlfilmai "Puika" (1977). Pēcāk intervijā žurnālam "Literatūra un Māksla" komponists vērtē, ka šis darbs bijis radoši grūts: "[..] filmā trūkst asu emociju, to vietā smalks niansējums, un tomēr mūzika nedrīkstēja būt "kaut kas vispār", ne arī saldi liriska vai ilustratīva. Arī šodien, retrospektīvi vērtējot, "Puiku" rakstītu līdzīgi –, lai mūzika pēc iespējas mazāk iejauktos attēlā. Manuprāt, varētu būt gadījumi, kad komponistam būtu jāmaksā pilns honorārs tikai par to vien, ka viņš pierunājis režisoru nelietot mūziku vispār."


Kadrs no filmas "Puika" (1977)

Sadarbību ar režisoru Arvīdu Krievu Mārtiņš Brauns turpināja visu savu radošo mūžu, tādējādi izveidojot vienu no stabilākajiem režisora un komponista tandēmiem Latvijas kinovēsturē – Brauns rakstījis mūziku visām sešām Krieva pilnmetrāžas spēlfilmām, no kurām portāla kolekcijā iekļautas "Spēle" (1981), "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" (1987) un "Ievas paradīzes dārzs" (1990), kopā veidotas arī gandrīz desmit dokumentālās filmas, un kolekcijā skatāma filma "Basi. Ir tāda vieta Kurzemē" (1988). Šī ir viena no četrām filmām, par kurām Mārtiņš Brauns 1988. gadā saņēma nacionālo kinobalvu "Lielais Kristaps" kā labākais dokumentālā kino komponists. Savukārt 1989. gadā komponists saņēma "Lielo Kristapu" abās kategorijās – gan par mūziku Anša Epnera videofilmai "Olimpiskais strops", gan par darbu Aivara Freimaņa spēlfilmā "Dzīvīte" (1989), kas portālā filmas.lv ir skatāma restaurētā kvalitātē.

Kopumā Mārtiņš Brauns saņēmis astoņas "Lielā Kristapa" balvas kā gada labākais komponists (1984–2000), un no apbalvotajām filmām portālā ir skatāma Vara Braslas filma ģimenei "Ziemassvētku jampadracis" (1993,) un Askolda Saulīša dokumentālā filma par mākslinieci Aiju Zariņu – "Eiropas nolaupīšana" (1998).

No visām filmām, kurām Mārtiņš Brauns rakstījis mūziku, visplašāk pazīstama režisora Jura Podnieka dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?" (1986). Arī vēlāk Podnieks aicināja Braunu sadarboties filmās, kur nepieciešama emocionāla iesaiste, piemēram, Baltijas valstu Atmodas iedvesmotajā filmā "Krustceļš" (1990) un smeldzīgajā filmā "Klusuma stunda" (1992), kas veltīta operatoru Andra Slapiņa un Gvido Zvaigznes aiziešanai mūžībā.

Vēl viena Latvijas kinovēsturei nozīmīga dokumentālā filma ar Mārtiņa Brauna mūziku ir Anša Epnera divsēriju lieldarbs "Es esmu latvietis" (1990), kurā kinogrupa apceļo trimdas latviešus visā pasaulē, meklējot latvietības saknes un spēku. Lai arī ģeogrāfiski daudz šaurākā teritorijā, t.i., Latvijā, Mazirbes internātpalīgskolā, tomēr ar līdzīgu iedarbību uzņemta Laimas Žurginas dokumentālā īsfilma "Neglītais pīlēns – cilvēka bērns" (1985), kas veidota pēc rakstnieces un publicistes Marinas Kosteņeckas scenārija, un stāsta par novārtā pamestiem bērniem, kurus skolotājs cenšas glābt ar mākslas terapijas metodēm. Komponists Mārtiņš Brauns filmas muzikālajā apdarē ievij motīvu no tautasdziesmas "Tec, saulīte, tecēdama…", izmantojot arī pasaules mūzikas klasikas elementus.

80. gadu vidū Mārtiņš Brauns ir atraktīvs un populārs komponists arī ārpus kinomūzikas, savas kolorītās mūzikas grupas "Sīpoli" enerģiskais motors.

Trešais plašais lauks Mārtiņa Brauna kinomūzikā ir animācija, kur uz brīdi bija nonācis 1975. gadā, režisora Arvīda Noriņa leļļu filmā "Puspasaka" (1975), bet atgriezās 1991. gadā, tajā pašā leļļu filmu studijā sākot darbu pie seriāla "Avārijas brigāde". Jau pēc trim gadiem Mārtiņš Brauns savai jaunajai automašīnai uzlīmēja "Avārijas brigādes" titros redzamos burtus "AB". Sadarbībā ar studiju "Animācijas brigāde" portāla filmas.lv kolekcijā skatāma producenta Māra Putniņa un režisora Jāņa Cimmermaņa īsfilma "Latvietis" (2007), kur deviņu minūšu garumā izstāstīta visa Latvijas vēsture, un arī Mārtiņa Brauna mūzika, apspēlējot dažādus populārus motīvus, ceļo līdzi varonim cauri gadsimtiem.

Mārtiņa Brauna filmu kolekcija portālā filmas.lv ir skatāma visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams interneta pieslēgums.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!