23. novembrī Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā LTV1 tiešraidē pl. 21:10 varēs vērot Gada balvu teātrī "Spēlmaņu nakts" no Liepājas. "Spēlmaņu nakts" balvas tiks pasniegtas 27. reizi. Šogad balvas "Par mūža ieguldījumu teātra mākslā" saņems režisore Māra Ķimele un aktieris Leonīds Lencs.
Māra Ķimele dzimusi 1943. gada 20. decembrī. 1969. gadā absolvējusi Maskavas Teātra Mākslas institūta (GITIS) Režijas fakultāti (A. Efrosa meistardarbnīca). 50 gadu garumā strādājusi gandrīz visos profesionālajos Latvijas teātros (Valmieras Drāmas teātrī, JRT, Nacionālajā teātrī u.c.) un atsevišķos teātros ārvalstīs (Lietuvā, Igaunijā), neatkarīgajos teātros, kā arī veidojusi režiju vairākām operām.
Saņēmusi Triju zvaigžņu ordeni (2003), Eduarda Smiļģa balvu (2005) un Kultūras ministrijas balvu par ieguldījumu latviešu kultūrā (1994), kā arī balvas par saviem iestudējumiem.
Kopš 1997. gada Ķimele ir dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības profesore Latvijas Kultūras akadēmijā.
Savās domās par Māru Ķimeli dalījušies arī viņas kolēģi no teātra pasaules. "Māra Ķimele visa mūža garumā mākslā apvienojusi dziļi latvisku pasaules izjūtu ar vispārcilvēciskām vērtībām un kvalitātēm, ar pasaules elpu, ko viņai devusi pašas skola un brīvības garša no 60. gadu vidus puķubērnu laika, droši vien arī liktenis jeb noslēpums," raksta teātra zinātniece Ieva Struka.
"Teātris Mārai ir dialogs ar autoru, ar Dievu un sevi," raksta režisors Elmārs Seņkovs. "Mārai patīk strādāt ar gudriem cilvēkiem, gudriem aktieriem. Tas viņu iedvesmo. Tāpēc viņai ir svarīgi, lai viņas studenti iedziļinās un izprot pasauli. Lai viņi ir atvērti pret visu, kas svešs un nesaprotams."
Māra Ķimele. Foto: Gunārs Binde
Otrs balvas ieguvējs - Rīgas Krievu teātra aktieris Leonīds Lencs - dzimis 1947. gadā Prokopjevskā, Kemerovas apgabalā, PSRS.
1971. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas aktierkursu; tajā pašā gadā kļuvis par Krievu teātra aktieri. Vēlāk strādājis arī Kirovas apgabala teātrī un Rīgas Jaunatnes teātrī. 1988. gadā atgriezies Krievu drāmas teātrī.
Piedalījies filmās "Pelnu sanatorija", "Sarkanā kapela", "Likteņa līdumnieki", "Rīgas gambīts", "De Granšānu ģimenes noslēpumi" un "Zītaru dzimta".
Apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2013. gadā), Latvijas Pareizticīgās Baznīcas I šķiras Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa medaļu, Krievijas Puškina medaļu, Krievu Pareizticīgās baznīcas Svētā Radoņežas Sergija medaļu (2000. g.) un Krievijas Rakstniecības akadēmijas medaļu.
Teātra zinātniece Edīte Tišheizere par Leonīdu Lencu raksta šādi: "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Leonīds Lencs (1947) ir viens no tiem kultūras cilvēkiem, kas vārda tiešā nozīmē bruģē garīguma, sapratnes un iejūtības tiltu starp cilvēkiem un nācijām. Dzimis Sibīrijā, kur izsūtījumā satikušies viņa vecāki, Leonīds Lencs ar saknēm daudzu paaudžu garumā ieaudzis Latvijas zemē. Ar dziļu dažādu kultūru un valdu izpratni, Leonīds Lencs ir radījis tēlus, kas skar ikvienu – jo tie vispirms un galvenokārt ir sarežģītas, pretrunīgas un interesantas cilvēciskas būtnes. Leonīda Lenca aktiera dabā veiksmīgi apvienojušās harisma un drosme, jūtība un prāts. Studējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē Arkādija Kaca kursā, viņš piesavinājies šā režisora formas precizitāti, analītisko attieksmi pret tēlu un izrādi kopumā un apvienojis to ar bezbailīgu iegremdēšanos cilvēka jūtu slēptākajās dzīlēs. Ar viņu strādājuši visdažādāko mākslas principu režisori, sākot ar mūsdienu teātra klasiķiem Pēteru Šteinu, Oļģertu Kroderu, Romānu Kozaku un beidzot ar daudz jaunākām režijas paaudzēm, ko pārstāv Viesturs Kairišs un Elmārs Seņkovs. Jo ir skaidrs, ka Lenīda Lenca dzelžainā profesionalitāte nepievils, viņš jebkuram režijas uzdevumam atradīs savu personisko atslēgu un garīgo piepildījumu. Tieši garīgā dimensija, ētiskais kodols bieži vien izvirzījis viņa spēlētos tēlus izrādes centrā, kaut arī Leonīds Lencs, būdams cieņpilns un iejūtīgs partneris, nekad nav izcēlis savu varoni pāri citiem. Par iestudējuma garīgo centru kļuva tiklab Leonīda Lenca spēlētais klaidonis Antonio izrādē "Lai lāsts pār abām jūsu dzimtām", kā augstdzimušais Kents Šekspīra "Karalī Līrā", dakteris Dorns Čehova "Kaijā" un Kurts Strindberga "Nāves dejā". Mugurkauls un vīrišķīgā stāja piesaista skatienu Lenca aktierdarbos, taču aiz viņa tēlu stipruma nereti nojaušams jūtīgums, apjukums, vājums. Kurš redzējis, neaizmirsīs, kā sastingst Indrānu tēvs, apjautis ne tikai sava aizvainojuma, bet arī savas vainas dziļumu. Skatuves māksla ir gaistoša. Spēcīgs var būt nospiedums, ko tā atstāj skatītāja prātā un sirdī. Leonīds Lencs ir no tiem talantiem, kam lemts cilvēkus ietekmēt un varbūt pat mainīt uz labu."
Savukārt Rīgas Krievu teātra vadītaja, aktrise Dana Bjorka stāsta: "Leonīds Lencs ir ārkārtas talanta un psiholoģiskā spēka aktieris, kas iedvesmo gan kolēģus, gan skatītājus. Viņš ir viens no tiem unikāli apdāvinātājiem māksliniekiem, kuriem pateicoties, publika ar aizturētu elpu vēro uz skatuves notiekošo nevis sižeta, bet arī aktiera personības jaudas dēļ. Leonīds Lencs vienmēr spēle no visas sirds, pilnībā ieguldot sevi darbā. Jebkurā lomā viņš ar daudzpusīgu meistarību rada krāsainus un izteiksmīgus tēlus – gan klasikas, gan mūsdienu dramaturģijas iestudējumos. Savos varoņos viņš lieliski spēj apvienot intensīvu iekšējo dzīvi un psiholoģismu ar spilgtu ārējo formu. Spēcīga enerģētika, zema balss, milzīgas zināšanas un plaša talantu palete sniedz viņam apbrīnojamas radošās iespējas. Leonīds Lencs tiešām prot ar vienu vārdu, vienu žestu likt smieties vai raudāt – kā arī just līdzi."
Leonīds Lencs izrādē "Indrāni". Foto: Aigars Altenbergs
0