Piedāvājam noskatīties visas raidījuma "Zaļgalvis" 1. sezonas sērijas vienuviet.
Katrā "Satori" raidījuma "Zaļgalvis" epizodē rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde tiekas ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk.
"Zaļgalvja" 2. sezona LTV1 ēterā būs skatāma šī gada beigās. Raidījumu veido biedrība "Ascendum" un "Vides filmu studija", to finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.
1. epizode: Saruna ar mākslinieku Andri Eglīti
Pirmajā "Zaļgalvja" sērijā filmēšanas grupa devās uz mākslinieku grupas izstādi "Savvaļa", kas ierīkota lauku teritorijā, divu stundu brauciena attālumā no galvaspilsētas. Izbrienot "Savvaļas" takas kopā ar mākslinieku Andri Eglīti, raidījuma vadītājs Varde jautā – vai daba nav pašpietiekama? Kāpēc mežā, purvā un pļavās vajag mākslu?
2. epizode: Ekspedīcija uz Cenas tīreli
Kopš bērnības mācīts, ka no purva jābaidās: akači, čūskas un rāvains ūdens. Arī literatūrā purvs attēlots baisi - Sprīdīša maldugunis un Blaumaņa "Purva bridējs", tautasdziesmās purvā visbiežāk raud. Vai pietiekami novērtējam purvu? Kas tajā slēpjas? Trīs draugi regulāri ved cilvēkus purvā, lai ielūkotos pagātnē. Vienā no ekspedīcijām - uz Cenas tīreli - atraktīvajam zinātnieku trio piebiedrosies Rvīns Varde.
3. epizode: Saruna ar ceļotāju Zani Eniņu
Zane skrēja darbos, līdz viņai diagnosticēja slimību. Pēc tam apceļoja pasauli, piepildīja sapni par pingvīniem un Antarktīdu. Pārcēlās no galvaspilsētas uz laukiem, lai būtu tuvāk mežam un dārzam. Zane savā grāmatā apraksta dienu pirms operācijas: "Pēdējos piecpadsmit gadus esmu skrējusi. Ārsts sola darīt labāko, ko spēj, tomēr teorētiski varu arī neatmosties. Cik daudzi cilvēki nepamana šī brīža skaistumu un šobrīd, rūpju nomākti joprojām sēž darbā un cenšas tikt galā ar darbiem, kas nekad nebeigsies. Gluži tāpat kā es pirms nedēļas." Pie Zanes uz laukiem brauks Rvīns Varde.
4. epizode: Saruna ar Ilzi Aizsilnieci
Atkritumu kalni izgāztuvēs, civilizācijas kritumi dabā un mikroatkritumi mūsu ķermeņos. Tā turpinot, visdrīzāk arī mūsu veselība būs atkritumos. Ko par to saka ārste Ilze Aizsilniece, kura līdzdibinājusi Lielās talkas kustību Latvijā? Vai iespējams, ka nākotnē vairs nebūs veselu cilvēku, jo mikroplastmasa atrodama jau mūsos pašos? Šonedēļ Zaļgalvis palūkosies Latvijas atkritumu virsotnē, vai tur nav redzams arī jaunais superatkritums – sejas maska.
5. epizode: Saruna par nāvi dabā
Vai ziema ir brīdis, kad nāve ir dabā? Viengadīgie augi miruši, pārējie sastinguši... Rvīns Varde dodas uz mājiņu meža vidū, kur dzīvo biologs un dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis. Abi kopā meklē "dabas nāvītes": kritalas, sēnes, maitas, meža cirsmas.
Vai cilvēkam vērts iejaukties miršanas un dzimšanas procesā dabā? Medīt? Noteikt liegumus? Aizsargāt un kontrolēt? "Cilvēks visur iejaucas, un beigās planēta aplīp ar dzīvnieku izcelsmes vīrusu. Esam pārkāpuši robežas, ekosistēma reaģē uz pārapdzīvotību," raidījumā pārdomās dalās Tīrmanis.
6. epizode: Rūpes par dzīvniekiem
Rūdis, Miķelis, Rude un Zuze – četri plīša lapsēni – rudenī devās apceļot Latviju. Katru lapsēnu ik dienu uzņēma viens brīvprātīgais lapsas sargs. Šī misija tika organizēta, lai runātu par kažokzvēru audzēšanu Latvijā, kas paredz zvēru iesprostošanu uz mūžu un nonāvēšanu, lai iegūtu viņu kažociņus.
Lapsēnu tūri koordinēja Ilona, kura piedāvāja Rvīnam Vardem satikties pie lielākās lapsas Rīgā, lai pastāstītu, kādēļ Valentīndienā vērts runāt ne tikai par mīlestību, bet arī rūpēm pret dzīvniekiem.
7. epizode: Troksnis
Simtiem e-pastu, īsziņu un WhatsApp jaunumu mūsu ekrānos pārvēršas digitālā troksnī. Lielā informācijas apjoma dēļ, galva noteikti vairs nav zaļa – piesārņojumā nevar uzplaukt nekas jauns, rodas miega traucējumi un, protams, grūtības koncentrēties. Henrikam galvenais darba rīks – kā jau daudziem mūsdienās – ir ekrāns. Kā tikt galā ar informācijas troksni? Vai digitālais, šķietami zaļais formāts piesārņo ne tikai mūs, bet arī dabu? Izrādās, ka viens e-pasts rada apmēram 4 gramu CO2 izmešu atmosfērā. Kā? Raidījumā "Zaļgalvis" skaidros pētnieks Ilmārs Poikāns.
8. epizode: Lielāka daba
Kārlis ir pavadījis tik daudz laika vienatnē okeānā, ka šķiet sasniedzis savdabīgu apskaidrības stāvokli. Tas visspilgtāk redzams vienā no viņa video dienasgrāmatām, kurā, austot rītam Indonēzijā, Kārlis asarām acīs atzīstas, cik pateicīgs ir par mirkli, kurā var būt dzīvs. Rvīns Varde vēlā vasaras vakarā devās uz Kārļa dzimto vietu – Kauguriem, kur tumsas aizsegā abi runāja par to, ko var saprast un saredzēt okeānos: dzīves jēgu, civilizācijas atkritumus, nemitīgu kustību. Kārlis atzīst, ka burzmā un sabiedrībā, ir daudz kā nevajadzīga. Nepārtraukti pa virsu noslāņojas informācija, ko var pārtraukt tikai ar ilgāku klusuma brīdi.
9. epizode: Ziemeļu dabas dokumentēšana
Brīdī, kad karantīnas dēļ slēdza mūsu valsts robežas, Arvīds Barānovs savā sociālo tīklu kontā publicēja īsu pamācību, kā lietot Latvijas kartes, lai ikviens interesents dotos dabā. Viņa aizraušanās ir ne tikai došanās ekspedīcijās, bet arī dabas dokumentēšana. Īsā laika periodā Arvīda fotogrāfijas un video ieguvuši gan starptautiskas balvas, gan plašu publicitāti un pat iekļautas "National Geographic" un Leonardo Di Kaprio producētajās filmās.
Rvīns Varde devās dokumentēt dabu kopā ar viņu Tukuma pusē, iztaujājot par to, kā Arvīds dodas dabā, kādi ir viņa padomi, citiem, kuri vēlas doties dabā arī neierastākos apstākļos.
10. epizode: Teorijas apgūšana
Raimonds Dombrovskis ir neapturams. Rvīnam Vardem jāmēģina tikt viņam līdzi, lai sadzirdētu atbildes uz saviem jautājumiem. Jāpaceļ zari, jāierok stabiņi, jāuzliek atstarotāji, jāsasauc brīvprātīgie. Raimonda rosība Vidzemes augstienē iedvesmo arī apkārtējo zemju īpašniekus novērtēt dabas bagātības un kultūrvēsturisko mantojumu.
Raimonda nemitīgā kustība ziemas sezonā veltīta tam, lai iekārtotu slēpošanas trases, kas vijas cauri neskaitāmiem zemes īpašumiem. Kādas bijušas pēdējās ziemas? Vai trasēs var just klimata krīzi un dabas pārmaiņas?
11. epizode: Ledāji kūst
Voldemārs Johansons savos mākslas darbos novēro dabas parādības: radiāciju, zemes seismisko aktivitāti un dokumentē arktisko vidi. Vēlāk iegūtos datus pārnes mūzikā un video skulptūrās.
Latviešu mākslinieka darbs norit ciešā sadarbībā ar zinātniekiem laboratorijās un pētnieciskajos institūtos dažādās pasaules vietās. Vai latviešu mākslinieki un zinātnieki sadarbojas klimata krīzes mazināšanā?
12. epizode: Sazaļojušās palodzes
Pienākot pavasarim, uz palodzēm parādās dīgstu kastītes. Vai Latvijā palodžaudzēšana ir modes lieta vai nepieciešamība? Ieva jau vairākus gadus eksperimentē ar dažādu augu audzēšanu un kopšanu, jo gūst prieku no augu klātbūtnes dzīvoklī.
Kur rodas šī dēstīšanas nepieciešamība un vai to spēj ikviens, arī tie, kuriem nav balkonu un specializētas izglītības? Latvijā pandēmijas laikā uzplaucis "dzīvokļstādīšanas" bizness – dažādi puķupodu, statīvu, augu projekti. Kādēļ to darām? Vai tā ir sava veida terapija? Hlorofils palīdz pārziemot gan ziemu, gan pandēmiju? Pēdējā laikā popularitāti "Instagram" ieguvusi ēdienu pārpalikumu stādīšana, lai atkal izaudzētu burkānus, bietes, kāpostus… Tas tiešām izdodas un ir ēdams?
13. epizode: Atkritumu mielasts
Uzreiz pēc Lielā gavēņa daudzi steidz iepirkt pārtiku, lai svinētu Lieldienas. Galdi lūst no gardumiem un neskaitāmiem olu ēdieniem. Pēc tam liela daļa neapēstās pārtikas nokļūst atkritumos.
Pētījumi rāda, ka trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas – apmēram 1.3 miljardi tonnu gadā – tiek izmesta atkritumos. Rvīns Varde Lieldienās no draugiem paņems laukā metamo pārtiku un kopā ar pavāri Ditu pagatavos svētku mielastu. Redzēs, kas sanāks.
14. epizode: Mājdzīvnieki
Pēc tam, kad Sanita 20 gadus bija nostrādājusi par trolejbusa vadītāju, viņa nolēma mainīt dzīvesveidu un piepildīt savu sapni par Aļaskas malamutu audzētavu. Lai varētu pienācīgi rūpēties par suņiem, Sanita kopā ar vīru Miķeli pārdeva pilsētas dzīvokli un iekārtoja mājvietu laukos.
Raidījuma vadītājam Rvīnam Vardem Sanita stāsta, ka braukšana ragavās, ko velk suņi, sākumā šķitusi neparasta nodarbe, līdz uzzinājusi, ka to dara arī citi suņu audzētāji. Vai brīdī, kad nolemjam – mums vajag mājdzīvnieku – esam gatavi viņam sarūpēt pienācīgus apstākļus, fiziskas aktivitātes un tikšanos ar citiem sugas brāļiem?
15. epizode: Mode pārradīt
"Eksotisko zivju" modes kolekcija un "Ballīšu zvēru" reivs. Kā šīs mākslinieku apvienības "GolfClayderman" asprātīgās performances palīdz vides aizsardzībā? Mākslinieku pārradītā mode sabiedrībā raisa interesi par piesārņojumu, ko rada apģērbs.
Latvijas tirgū katru gadu nonāk 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba – 14,3 kilogrami uz vienu iedzīvotāju. Trešdaļa iedzīvotāju savas liekās drēbes izmet sadzīves atkritumos. Vai latvieši pērk vairāk vai mazāk tekstila izstrādājumu, nekā vidēji Eiropā? Vai daudzie lietoto apģērbu veikali nozīmē, ka Latvijā domājam ilgtspējīgi?
16. epizode: Kas var būt, bet nav?
Ģeogrāfs un pilsētplānotājs Neils Balgalis apgalvo, ka Rīgā ir neparastākā ūdensmala Ziemeļeiropā. Problēma esot vien tanī, ka tā vāji pieejama sabiedrībai: "Krastmala kļuvusi par vietu armijas parādēm, autostāvvietām un tūristiem, kuri no prāmja aizmaldās uz Vecrīgu". Tautasdziesmās Daugavu mīļi dēvē par māmuļu, māmuliņu, sargājamo upi. Ko galvaspilsētas iedzīvotājiem Daugava nozīmē šobrīd? Vieta, ko šķērsot? Likteņupe, kas ieslodzīta granīta krastmalā? Kad Rīgas ūdens artērija kļūs aktīvi apdzīvota? Kad tanī redzēsim pulsējošu ūdens satiksmi, piestātnes, ekskursijas, mākslu, jaunus maršrutus, saulrieta vērotājus un piknikotājus?
17. epizode: Meža dzīve
Gan raidījuma vadītājs Rvīns Varde, gan ornitologs Viesturs Ķerus pagājušogad saņēma Latvijas Literatūras gada balvu. Rvīns par debiju, Viesturs – par labāko grāmatu bērniem.
Viņus vieno ne tikai interese par literatūru, bet arī par putniem, taču līdz šim abi nebija tikušies. Pavasarī Rvīns devās pie Viestura, lai kopīgā pastaigā pa mežu izrunātu, ko mežs nozīmē Latvijas ekosistēmai, ekonomikai un pašam cilvēkam.
18. epizode: Ekomamma
Mūsdienās sociālos tīklus pārpludina ekomammu konti, kuros viņas rāda un māca, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Daļa savos uzskatos ir diezgan radikālas, aicinot ēst vegāniski un lietot tikai eko preces, tikmēr citas dalās pārdomās par to, kā runāt ar bērniem par dabu un tās aizsardzību.
Māmiņdienā Rvīns Varde dosies uz Vidzemes augstieni pie trīs dēlu mammas Līvas, lai noskaidrotu, kāda ir viņas ekomammas formula. Un, ja ir eko-mammas, vai ir arī eko-tēti?
19. epizode: Latvijas alas
Dabas skaitīšanas laikā Latvijā atklātas divas līdz šim nezināmas alas. Ansis Opmanis ir viens no Dabas retumu krātuves dibinātājiem, aktīvs dabas pieminekļu un retumu apsekotājs. Viņš pārzina ne vien Latvijas alas, bet arī tajās atrodamos un saudzējamos dabas dārgumus.
Vai Latvijā ir vērā ņemamas alas un alu sistēmas? Kā tās atrast? Vai vajag vispār atrast, lai nebojātu trauslo mikroklimatu? Rvīns Varde kopā ar Ansi aplūkos vienu no jaunatklātajām alām un noskaidros, kas ir Latvijas "alu cilvēki" un kāda ir viņu ikdiena.
20. epizode: Taka, pa kuru iet
"Zaļgalvja" 20. sērija būs noslēgums raidījuma pirmajai sezonai. Rvīns Varde palīdzēs skatītājiem sagatavoties vasaras pārgājieniem dabā. Garo distanču pārgājienu takas – "Jūrtaka" un "Mežtaka" – vijas cauri Baltijas valstīm, piedāvājot ne tikai ielūkoties visdažādākajās dabas vērtībās un kultūras pieminekļos, bet arī pašiem sevī. Vairāk par gatavošanos, plānošanu un iešanu garu distanču pārgājienos stāstīs abu taku veidotājs, zinošs vides tūrisma aktīvists Juris Smaļinskis.
0