16. jūnijā valdība lems Naura Puntuļa rosinājumu attīstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles projektu valstij piederošā teritorijā Elizabetes ielā 2, demontējot bijušo LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku, vēlāk Pasaules Tirdzniecības centru.
"2019. gada 5. novembra Ministru kabineta sēdē, skatot informatīvo ziņojumu par Nacionālās koncertzāles attīstības projekta izstrādes gaitu, tika konstatēts, ka Nacionālās koncertzāles projekts būtu jāīsteno uz publiskā partnera īpašumā esoša apbūves gabala, jo projekta īstenošana uz privātpersonai piederoša nekustamā īpašuma satur paaugstināta riska faktorus," stāsta Nauris Puntulis. "Darbu turpinājām, un pēc atkārtotām konsultācijām ar VNĪ esam nonākuši pie, mūsuprāt, viena no labākajiem iespējamiem risinājumiem gan lokācijas, gan īpašumtiesību jomā, konsultējoties gan ar KM arhitektūras padomi, gan sagaidot VNĪ un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinumus. Ceru, ka Ministru kabinets pieņems vēsturisku lēmumu, kas kalpos par impulsu radošās ekonomikas attīstībai."
Kā paziņojumā presei norāda Kultūras ministrija, "Arhitektu birojs A + Sh" veicis novietnes analīzi, kurā secināts, ka lokācija Elizabetes ielā 2 ir piemērota akustiskās koncertzāles projekta attīstībai – konkrētais zemesgabals atrodas pilsētas centrā un ir ērti sasniedzams gan ar kājām, gan ar sabiedrisko transportu, gan ar automašīnu, tai piemīt laba pieejamība gan tūristiem, gan valsts iedzīvotājiem, jau šobrīd pieejams plašs autostāvvietu klāsts, kuru iespējams vēl papildināt, teritorija atrodas nozīmīgā pilsētas daļā – Rīgas vēsturiskajā centrā un Nacionālās koncertzāles projekta attīstība ir veicama saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra noteikumiem, tai ir pateicīga labiekārtojuma vide – parks un ūdensmalas; potenciāls kvalitatīvai arhitektūrai. Šai teritorijai nav izstrādāts detālplānojums, bet atļautais izmantošanas veids ir atbilstošs koncertzāles būvniecībai. Praktiski viss inženierapgādei nepieciešamais ir pieejams tiešā zemesgabala tuvumā.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) ekspertu atzinumā, kas iesniegts Kultūras ministrijā, minēts, ka esošās ēkas attīstība biroju funkcijai nebūtu vēlama, jo šāds risinājums turpinātu padomju laikā Rīgas attīstībā pieļauto pilsētplānošanas nepilnību. Ja ēka nolietojuma dēļ tiktu nojaukta, tad labākais risinājums būtu atjaunot parku, neko tās vietā nebūvējot. Vienīgais iemesls jaunas apbūves izvietošanai Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas vietā būtu visai sabiedrībai nozīmīga – simboliska kultūras būve, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt esošās apbūves vizuāli uztveramo apjomu. Attaisnojums jaunas būves izvietošanai būtu arī jaunradītā objekta īpašas arhitektūras kvalitātes ikoniska nozīme. NKMP norāda, ka Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkai piemīt sava laika kā modernisma perioda arhitektūras vērtība, bet tās tapšanas un izvietojuma dēļ tā nav tik nozīmīga, lai piešķirtu saglabājamas kultūrvēsturiskas vērtības statusu.
Kā norāda Kultūras ministrija, labvēlīga Ministru kabineta lēmuma gadījumā Nacionālās koncertzāles projekta attīstībai nepieciešamās darbības varētu sākt nekavējoties.
1