Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā saņem dzejnieks un literatūrkritiķis Ivars Šteinbergs, Jaunās kritiķes veicināšanas balva piešķirta fotomākslas vērtētājai Danielai Zālītei. Balvas tika pasniegtas 8. janvārī sarīkojumā "NN Nakts" Jaunajā Rīgas teātrī.
Žūrija Gada balvai mākslas kritikā bija nominējusi Kristīni Briedi, Gundegu Eveloni, Janu Kukaini, Ivaru Šteinbergu un Gunu Zeltiņu, augsti novērtējot viņu ieguldījumu kultūras notikumu vērtēšanā pagājušā gada laikā.
Žūrijas pamatojumā, piešķirot galveno balvu, teikts: "Ivara Šteinberga recenzijās apvienotas autora prasmes gan akadēmiskajā, gan radošajā rakstīšanā. Atsaukdamies uz literatūras un kultūras vēstures faktiem un tekstiem, stilizēdams un dažkārt arī provocēdams, viņš kļūst par aizraujošu sarunu biedru gan rakstniekiem, kuru darbus vērtē, gan arī lasītājiem. Lai arī viņa recenzijas ir stilistiski valdzinošas un asprātīgas, to pamatā ir nopietnas zināšanas un interese par mūsdienu kultūras procesiem, kā arī asa sava laikmeta izjūta."
Žūrija īpaši atzīmēja Ivara Šteinberga literatūras kritikas "Laikmetu sintēze un mūžīgā esamības traģika latviski", par T. S. Eliota atdzejojumiem, Satori 16.05.2023, "Dzejnieks mākslas liesmās. Dialogs", par Gunta Kursiša krājumu "Sāpes un ziedi", Satori 18.07.2023, "Netulkojamības dzēsums", par Paula Cēlana atdzejojumiem, Punctum 14.02.2023.
Kopā ar balvu Ivars Šteinbergs saņem 1500 eiro stipendiju, kuru atbalsta tehnoloģiju uzņēmums "Tilde".
Jaunās kritiķes veicināšanas balvu saņēma Daniela Zālīte. Žūrija ieskatā Danielu Zālīti raksturo vērīgs skats un lasītāja uzmanību piesaistoša iedziļināšanās, fotogrāfiju un "kustīgo attēlu" akcentējot kā medijus ar mākslas notikuma potenciālu. Tieksme saprast autora ieceri un adekvāti izvērtēt realizēto arī tēmas plašākā kontekstā, tomēr darba vērtību nemeklējot vienīgi piesaistē sociālpolitiskajām aktualitātēm. Distancējoties no vienkāršota skata, uzsvērta autora kā indivīda, kā personības loma mākslas darba tapšanā.
Kopā ar Jaunās kritiķes veicināšanas balvu Daniela Zālīte saņem stipendiju, kuru 500 eiro apjomā atbalsta SIA "Kurekss".
Žūrija īpaši atzīmēja Danielas Zālītes publikācijas "Ko darīja mans ķermenis", par Vitas Ekstas personālizstādi, Foto Kvartāls 17.10.2023, "Mākslīgā intelekta seja", par Jurģa Petera personālizstādi, Foto Kvartāls 14.08.2023), "Kas notiek Laidos?", par izstādi "Laidi", Foto Kvartāls 01.03.2023).
Žūrija katra nominētā kritiķa darbā īpaši izcēla trīs no gada laikā publicētajām recenzijām.
Žūrijas vērtējumā Kristīnes Briedes publikācijas izdevumā "Kino Raksti" demonstrē īpašu pietāti pret recenzējamo, pat pētāmo materiālu, pamatīgu iedziļināšanos. Viņas recenzijas apliecina, ka kino aktualitātes ir iespējams izprast tikai plašākā vēsturiskā procesa kontekstā, tagadnes aktuālo mākslas notikumu un pagātnes mantojuma sinerģijā. Kā dokumentālā kino režisore Krīstīne Briede meklē un atrod recenzējamos objektus sev tuvajā dokumentālajā kino un recenzē tās ar profesionāļa un kontekstuālu izpratni.
Žūrija īpaši izcēla Kristīnes Briedes publikācijas "Viktora Feiberga grāmatas kinopratības kontekstā", Kino Raksti 13.07.2023, "Izdarīt to, ko it kā nevar", par filmu "Melnās pirts māsība", Kino Raksti 15.10.2023, "Uldis Brauns. Laiks un 235 000 000", par filmu "235 000 000", Kino Raksti 19.12.2023,
Izstādes vai mākslas notikuma apmeklējums kā intriģējošs piedzīvojums un mākslas fakta atklāsmes skola – tā varētu kopsavelkot raksturot Gundegas Evelones recenzijas. Arī laikmetīgās mākslas noslēpumos neiesvētīts lasītājs kā notikuma līdzdalībnieks te it neviļus attopas tās vērtību un problemātikas laukā. Ar līdzbiedra ieinteresētu skatu sniegtajā procesuālajā vēstījumā gudri ieslēpts asredzīgs vērtējums.
Žūrija īpaši izcēla Gundegas Evelones publikācijas "Nekas joprojām nav kārtībā", par Rasas Jansones izstādi "Izlīguma izstāde", lsm.lv 18.03.2023, "Taureņi iekšpus muižas stikla rūtīm", par izstādi "Decentrējot, izkliedējot vienuviet" Padures muižā, lsm.lv 17.05.2023, "Atvērts portāls slēgtā brīvības teritorijā", par "Poētiskā robotisma" telpu "Mmājā", lsm.lv 22.11.2023.
Savā mākslas kritikā apvienojot pilsonisku kaismīgumu ar akadēmisku nosvērtību un terminoloģisku precizitāti, Jana Kukaine piedāvā lasītājam doties vizuāli tēlainā ceļojumā. Bruņojusies ar visplašāko mūsdienu mākslas zinātņu instrumentu arsenālu, viņa analītiski uzlūko un vēro ikvienu mākslas darbu kā pabeigtu un neatkarīgu būtni, kas viņas tekstos turpina dzīvot, elpot un ciest, šādi atraisot mākslinieka iecerēto potenciālu.
Žūrija īpaši atzīmē Janas Kukaines publikācijas "Rozā biksītes", par Danielas Vētras izstādi "Neatkarības deklarācija", Arterritory 25.05.2023, "Metāliskās dzīves", par Indriķa Ģelža izstādi "Ūdeņainas dienas actiņa" Arterritory 28.09.2023, "Viscerālās estētikas mazā vārdnīca", par Lauras Brokānes kūrēto izstādi "Kā es jūtos pēdējā laikā", Arterritory 30.06.2023.
Žūrijas vērtējumā Gunas Zeltiņas teātra kritikas un pētījumi vienmēr izceļas ar iedziļināšanos un tik lielu objektivitāti, cik vien tāda vispār iespējama, analizējot artefaktus. Te palīdzējis noteikts "koordinātu tīkls", proti, viņas zināšanas par pasaules kontekstiem un latviešu skatuves mākslas vēsturi. Tās ļauj gan personības, gan parādības skatīt procesā un cēloņsakarībās, novērtēt ne vien mākslinieka unikālo ceļu kāpumā, bet izprast arī tā kritumus, nekad nezaudējot ticību atjaunotnei.
Žūrija īpaši atzīmē Gunas Zeltiņas publikācijas "Velnu rijas augšāmcelšanās", par izrādi "Spēlēju, dancoju", Kroders 25.09.2023, "Kolektīva lugas lasīšana ar "nokaušanas" morāli", par izrādi "Krietnā puiša rituāla nokaušana" un Dailes teātri, Kroders 13.10.2023, "Alvis Hermanis un pamatplūsmas teātris", Teātra Vēstnesis 2022/IV.
Gada balvas mākslas kritikā žūrijas priekšsēdētājs Ilmārs Šlāpins: "Šogad mēs priecājāmies redzēt daudz jaunu un cerīgu kultūras kritiķu visdažādākajās mākslas jomās. Viņu rakstītais bija atšķirīgs – dziļi personisks un objektīvs, nopietns un aizrautīgi rotaļīgs, tas ļāva mums ieraudzīt aplūkojamo mākslas faktu ne vien vēsturiskā, bet arī šodienas sabiedrībā notiekošo procesu kontekstā, taču it visu Normunda Naumaņa balvai nominēto autoru attieksmē bija nolasāma profesionalitāte un pamatīgas zināšanas par aplūkojamo sfēru. Tas arī bija galvenais kritērijs, nosakot šīgada uzvarētāju."
Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā Kultūras ministrija ir piešķīrusi nacionālās nozīmes balvas statusu un atbalsta balvas pasniegšanas ceremoniju "NN Nakts". Tā norisinājās Jaunajā Rīgas teātrī ar devīzi "Iepazīsimies laicīgi!" "NN Nakti" veidoja Klāvs Mellis un Ance Strazda, piedalījās Matīss Budovskis un Igors Šelegovskis, topošie skatuves mākslinieki no JVLMA un Dailes teātra muzikālo aktieru kursa un Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņi.
Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā 2015. gadā nodibināja Normunda Naumaņa biedrība. Lēmumu par šīgada nominantiem pieņēma biedrības izveidota žūrija: tās priekšsēdētājs filozofs un rakstnieks Ilmārs Šlāpins, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, mākslas zinātniece un izdevniecības "Neputns" izveidotāja Laima Slava, teātra zinātniece un kritiķe Edīte Tišheizere, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskā producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, literatūras kritiķe un pētniece Anda Baklāne, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš un Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.
Normunda Naumaņa Gada balvai mākslas kritikā un Jaunā kritiķa veicināšanas balvai varēja pieteikt autorus, kas aizvadītā gada laikā darbojušies teātra, kino, literatūras, mūzikas, vizuālās mākslas, arhitektūras, dizaina un dejas mākslas kritikas jomā. Balva tiek pasniegta reizi gadā.
Sarīkojumu informatīvi atbalsta laikraksts "Diena" un žurnāls "IR". "NN NAKTI" organizē Normunda Naumaņa biedrība.
0