PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Ikars Graždanovičs
0Par Jāņiem un papīrgalvām
Mākslā, teātrī un literatūrā nostalģija var būt kā rasenes slazds – pārāk ilgi gremdējoties jaunības atmiņās, idealizējot tās, var iestigt to saldajā nektārā un diezgan viegli samuļļāt pašam savu skatu uz dzīvi tagadnē. Leļļu teātra izrādei izdodas šajā slazdā neiekrist.
Lolita Tomsone
0Eirovīzija. Jo sliktāk, jo labāk
Cilvēki, kuri neseko līdzi Eirovīzijas drāmām, ir kā ceļinieki jūras krastā, viņi rimti iet tālāk, kamēr milzīgs un skaļš karnevāla kuģis, kurā notiek kaislīgas dejas, kaimiņi demonstratīvi dauza durvis, svaidās ar gliteriem, čukst un gaudo kaut ko, kas šajā izdomātajā pasaulē skaitās dziesmas, turpina šķelt viļņus un visdrīzāk peld uz Zviedriju.
Māris Zanders
0Iemācīt pareizu dzīvi
Ļoti daudzu nāciju pašidentitātes pamatā ir tēzes par "zelta pagātni", kurā gan darba tikums bijis godā, gan bijusi lielāka saticība, tiekšanās uz izglītību un tā tālāk. Retāki ir gadījumi, kad šajā komplektā ir arī pareizi dzeršanas paradumi (Kulbergs: "atceramies Latvijas vēsturi [..], mūsu alus kultūru").
Elīna Kolāte
0Daži māk svinēt
Manam dēlam ir pieci gadi. Pēdējo divu gadu laikā pilnīgi noteikti esmu bijusi vairāk bērnu ballītēs nekā pieaugušo. Interesantas, kaislību pilnas pieaugušo ballītes beidzas ap 25 gadu vecumu. Tad tikai sanāk, ēd, dzer, runā. Ja grib kaut ko interesantāku – uzreiz jāpiesaista finansējums no Kultūrkapitāla fonda.
Recenzija
27.08.2015
0
Izstāde "Ar zelta stīgām"