[..] Pastāv vismaz viena valoda, kas nav mītiska, tā ir cilvēka ražotāja valoda. Mīts nav iespējams, ja cilvēks runā ar mērķi pārveidot reālo, nevis cenšas saglabāt to kā tēlu; ja cilvēka valoda saistīta ar lietu izgatavošanu, tad meta-valodu aizstāj valoda-objekts, līdz ar to mīta rašanās kļūst neiespējama. Tādēļ patiesi revolucionāra valoda nevar būt mītiska. Revolūciju es definēju kā katarses procesu, kas tiecas atbrīvot pasaulē uzkrājušos politisko lādiņu: revolūcija rada pasauli, un tās valoda pēc savas funkcijas ir pilnībā iesaistīta šajā darbā. Mīts un revolūcija izslēdz viens otru, jo revolūcija rada vārdus, kas ir pilnībā, tas ir, no sākuma līdz galam, politiski. Turpretī mīts rada vārdus, kuri sākumā ir politikas, bet beigās dabas daļa. Buržuāzijas atsacīšanās no sava nosaukuma vienlaikus definē gan buržuāzisko ideoloģiju, gan mītu. Bet lietu saukšana īstajā vārdā norāda uz revolucionāro ideoloģiju un jebkādas mītrades noliegumu. Buržuāzija cenšas noslēpt savu patieso vārdu, revolūcija sevi afišē kā revolūciju un tādējādi atceļ mītu.
No franču valodas tulkojis Normunds Pukjans
0