[..]
Tagad mēs zinām, ka teksts neveidojas no vārdu virknes, kura atklātos viena, savā ziņā teoloģiska (Autora - Dieva - vēstījuma) jēga, bet ka tas ir daudzdimensiju telpa, kurā vienojas un viena otru apstrīd dažādas rakstības, no kurām neviena nav oriģināla: teksts ir austs no citātiem, kuri nākuši no tūkstošiem kultūras fokusu. Līdzīgi Buvāram un Pekišē -šiem mūžīgajiem vienlaikus dižajiem un smieklīgajiem kopētājiem, kuru dziļdomīgais smieklīgums precīzi norāda uz patiesību par rakstību, -rakstnieks var tikai imitēt iepriekšēju neoriģinālu žestu, viņa varā ir tikai sajaukt rakstības, likt tām runāt vienai otrai pretī, nekad nebalstoties uz kādu no tām. Ja viņš gribētu izteikties, viņam vismaz būtu jāzina, ka iekšējā "lieta", ko viņš tiecas "iztulkot", pati ir tikai jau sastādīta vārdnīca, kuras vārdi var tikt izskaidroti tikai ar citiem vārdiem, un tā bezgalīgi. [..]
Tulkojusi Astra Skrābane
0