Mēs te sēžam un ēdam kartupeļus, bet Rembo un Verlēns jau ir Briselē. Esot uzrakstījuši daudz jaunu dzejoļu.
Mēs te Lielajos kapos dzeram alu, izglītojam cits citu un paši paliekam galīgi skābi. Bērns raud celiņa malā.
Ardžuna sacīja: "Man nevajag ne karaļvalsts, ne laimes, tikai vēl vienu dienu nesēdēt pie tā smirdīgā datora." Un saļima viņš pie kāda pelēka kapakmens.
Kuš, lasi tālāk! Viņi esot jau Londonā! Visapkārt esot dzeltena migla. Bet mums bambuks aug griezdamies vāzītē virtuvē.
Londonas spiegu ziņojumus jau aplūko Briseles datoros. Bet mums te virtuvē zilā bļodiņā sīpols. Izkurtējis, atdevis visu spēku zaļam lociņu pušķītim.
0