Mīļais tētis
mans tētis no rīta modina
tam roka ir stipra un maiga
viņš skropstu saudzīgi pirkstos tver
un noņem no mana vaiga
viņš miežu putru man uzvāra
un kastrolī pasilda pienu
pēc brokastīm atveram grāmatu
un lasām to visu dienu
kad grāmatā laimīgas beigas ir klāt
aiz prieka lecam un dejam
jau saule sāk slīdēt aiz šķūnīša –
uz mazo veikalu ejam
es paijāju dzeltenos tomātus
tēvs palūdz lai samaļ mums gaļu
mēs papriku maisiņā krāmējam
oranžu sārtu un zaļu
kad izkliegts un izdīkts ir saldējums
mums soma pilna un smaga
mēs ejam mājās gar dārziņiem
kur večiņas lokās vagās
tēvs apsien sniegbaltu priekšautu
es klausos pa radio ziņas
no virtuves smaržo pēc paprikas
tur veidojas vakariņas
kad gaļa un paprika katlos kūp
skan durvju zvans “bimmu-bammu!”
skrien tētis un plaši durvis ver
un ielaiž gaitenī mammu
no pleciem mamma mēteli met
stāv pikta uz papēžiem augstiem
par darbiniekiem tā žēlojas –
šiem blēžiem zagļiem un švaukstiem
kas stumdāmi grūstāmi bīdāmi
kas iedzīs viņu drīz kapā
teic tētis “patiešām!” “ak šausmas!” “jā gan!”
un virtuvē lociņus kapā
ir izsalkums dusmas uzveicis
mēs vakariņojam pie galda
no mammas sarkanā kostīma
nāk smarža stipra un salda
man prasa vai labi uzvedos
vai tētim nenesu raizes
tad izņem no savas somiņas
trīs dzeltenas biezpienmaizes
mēs ēdam pie televizora
mamma bužina tētim matus
līdz parādās filma kur neatrast
bērniem domātus skatus
tad mamma saka ka gulēt laiks
es nopūšos eju uz dusu
šie blakus istabā vītero
un smejas pavisam klusu
es atkal atšķiru grāmatu
un laimīgās beigas skatos
man gribas lai mammas roka
vēl pabužina man matus
bet būs vien gulēt man jāliekas
jo paklausīgs bērns ir jauks
rīt agri agri es modīšos
kad tētis brokastīs sauks
1