Dienas Teksts
29.10.2012

Es ceru uz pulksteni savā istabā

Komentē
0

Es ceru uz pulksteni savā istabā,
es ceru uz kalendāru ar jūrniekiem,
uz zaldātiņiem uz brūnās grīdas,
es ceru uz kādu, kurš atlaidies manā gultā,
uz kādu, ko tikai iztālēm dzirdu naglojam dēļus,
uz autobusu, kurš brauc pa šoseju,
uz vēsu un ātru vakaru,
uz ezeru septiņus kilometrus uz ziemeļiem,
uz mušu šūpuļtīklā, vardi akacī,
uz laimīgu zaļu ceturtdienu,
es ceru uz nākamo vārdu,
uz visiem, kas neesi tu,
uz mīkstu sniegu milzukalnā,
uz sārtiem bumbieriem ābelēs
un arī uz mazu baltu lidmašīnīti kaut kur lapas kreisajā augšējā stūrī.



No krājuma "Ledlauži", R., Nordik, 2001

Kārlis Vērdiņš

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!