Komentē
0
Saglabā

Kārlis Vērdiņš "Burtiņu zupa"

Mākslinieks Otto Zitmanis

Izdevniecība "Liels un mazs", 2007

Lietainā vasara un daudzas citas, pagaidām tikai izdevējiem saredzamas pazīmes dabā liecina, ka dzejnieks Kārlis Vērdiņš, kas pēkšņi ielēca bērnu literatūrā ar diezgan lecīgo dzejoļu krājumu "Burtiņu zupa", saceļot strīdus tīklos un iegūstot Literatūras gada balvu (nominācijā literatūra bērniem – jo arī agrāk ne vienu vien gadu šāda nominācija Gada balvā pastāvēja un 2013. gadā tika atjaunota, nevis iedibināta no jauna), ir jau uzrakstījis  savu nākamo grāmatiņu dažādu vecumu bērniem un pieaugušajiem. Šogad gaidāms arī bikibuks "Mežā", kur Kārļa Vērdiņa dzejoli ilustrējusi gleznotāja Daiga Krūze.

Tādēļ ir laiks atgādināt neaizmirstamo "Burtiņu zupu"!

"Burtiņu zupa" – tie ir dzejoļi visiem skolas bērniem, kas vēl atceras pirmo burtiņu mācīšanos un mazo bērnu rotaļas, bet jau runā skolas žargonā un domā par bastošanu no latenes un litenes. Šajā krājumā ir daudz sūri mīļu dzejoļu arī par pieaugušajiem, kurus bērni ar savu klātbūtni mierina un dod viņiem iespēju būt labākiem! Un tās ir skarbi košās gleznotāja Otto Zitmaņa ilustrācijas, ar kurām gribas gan strīdēties, gan spēlēties.

Citējot kādu Kārļa Vērdiņa interviju, varam ziņot:  "Vienā skolā man viens džeks uzprasīja, vai dzejnieks var būt stulbs. Varbūt pie dzejniekiem tas vislabāk ir redzams, ka teksts var būt gudrāks par autoru. Izlasi dzejoļus, tev tie tik ļoti patīk, un liekas, ka autoram jābūt vienkārši superīgam, ģeniālam un gudram, bet iepazīsties ar šo cilvēku un redzi, ka viņš ir tāds pats kā citi — impulsīvs, nenoteikts, daudz ko nejēdz. Citi šādu jautājumu neuzdeva. Viņš pajautāja, bet skolotāja apsauca: "Mārtiņ, fui!""

Vērdiņš, kā šķiet, īpaši nebaidās ne no tā, vai viņu kāds uzskatīs par gudru vai par stulbu, ne arī no apsauciena "Vērdiņ, fui!".

 

BURTIŅU ZUPA

es peldēju burtiņu zupā
starp burtiem mīkstiem un baltiem
man ļoti gribējās nogaršot
vai skābi tie ir vai saldi

es apēdu garumzīmi no Ā
un nograuzu kāsīti Š
tad nolaidos šķīvja dibenā
kur saaudzis burtu mežs

man iekavas ieķērās matos
aiz apkakles komati līda
M burtiņš uz tievām kājiņām
lēca ka šļakatas šķīda

dažs burts bija sāļš
bet cits bija sūrs
vēl citi — trausli un asi
es peldēju burtiņu jūrā
un pamazām sāku lasīt

es lasīju: BUĻ
es lasīju: ŅAM
es burtiņus mutē bēru
tā nu pa vienam burtiņam
šķīvi es sausu dzēru

pēdējo apēdu burtiņu Ž
mans šķīvis ir gluds un tīrs
tā dibenā uzzīmēts lācītis
viņš skaita: 1  2  3

 

TRAKĀ LAPSA

trakā lapsa trakā lapsa
kāpēc mūsu sētā nāc?
tumšā meža vientulībā
aptumšojies ir tavs prāts!

zemenes mums zodz no dobes
liec tās savā maisiņā
drēbju skapjos medī kodes
rītā mazā gaismiņā

mūsu akā samet dilles
vecmāmiņai kājā kod
paslēp tēta lasāmbrilles
un neviens tās neatrod

piezvani pa telefonu
rej un ņaudi šņāc un krāc
ko mums darīt tavā labā
lai tev atkal mierīgs prāts?

lācis — visu zvēru valdnieks
dziļi tumšā mežā mīt
lapsu vedīsim pie viņa
mēs pēc skolas aizparīt

ķepu tai uz pieres licis
lācis burvju vārdus teiks:
"šurum burum glumā aste
rudais kūmiņ dzīvo sveiks!"

lapsa tūlīt nožāvāsies
zaļā sūnā atgulsies
citu rītu pamodusies
rātna savās gaitās ies

lasīs čiekurus un zarus
sameklēs kur sēnes aug
zupu vārīs pilnu katlu
savus bērnus kopā sauks

 

DZIESMA TĒTIM

kad tētis aizgāja projām no mums
mamma vakaros raudāt sāka
ar omīti lūdzām Dieviņu
lai tētis atpakaļ nāktu

un tētis atnāca atpakaļ
visi kopā bijām uz cirku
tētis teica ka dzīvē visādi iet
un saldējumu man pirka

kad tētis aizgāja otru reiz
mamma strādāja vakaros vēlu
es uzgriezu tēta numuru
bet viņš klausuli nepacēla

un atkal viņš atnāca atpakaļ
ar mammu brauca uz Alpiem
man omīte dziedāja dziesmiņu
par drošajiem Vella kalpiem

nu viņš ir projām trešoreiz
būs māmiņai lielāka alga
tētis teica: mums vajag parunāt
bet man tagad ir vienalga

 

MĀMIŅAS DZIESMA PAR ODZI

no rīta līdz pēcpusdienai
es strādāju pilnu slodzi
un mazā kambarī sēžu
ar to riebīgo indīgo odzi

pie manis uz darbu ja atnāk
mans bērniņš vai draudzene kāda
tā čūska dauza pa taustiņiem
un dusmīgu ģīmi rāda

ja pusdienās izeju ilgāk
lai tieku uz supermārketu
tā persona draudīgi krekšķina
un klapē ar kāju pa parketu

vissliktākais — niknā neliete
runāja vienreiz ar šefu
par mani tā nejauki sūdzējās
un stāstīja visādu blefu —

ka darbdienās skraidu es apkārt
ar draudzenēm kafiju dzeru
un izplatu es ap sevi
ļoti nelāgu atmosfēru

šefs bija tikai pasmējies —
mēs ar viņu jau sen esam paziņas
es nevaru citur sēdēt iet
jo mūsu telpas ir maziņas

un tā nu šī odze aiz manis sēž
parketu klapē un šņāc
kā dusmīgs bullis kā Ventas rumba
kā kafijas automāts

es zinu — iešu pie šefa
lai dod man nepilnu slodzi
jo nevaru paciest jo nevaru paciest
to riebīgo indīgo odzi

es nesperšu kāju tai kambarī
es turpmāk strādāšu mājās
tad varēšu redzēt ik dienas
kā manam bērniņam klājas

 

OTRĀ SLIKTO BĒRNU DZIESMA PAR SKOLU

rīt ir atkal sliktā diena —
litene un latene
baigi besī šitās abas
vairāk vēl kā matene

meibī labāk nobastošu
lateni un liteni
mājās paskatīšos klipus
braukāšos ar riteni

 

PIEDĀVĀ IZDEVNIECĪBA "LIELS UN MAZS"

Tēmas

Kārlis Vērdiņš

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!