Rjūnoske Akutagava

Autors

Viens no slavenākajiem 20. gs japāņu rakstniekiem - Akutagava Rjūnoske dzimis 1892. gadā, literatūrā ienāca laikā, kad Japānā sāka aktualizēties komercliteratūras žanrs, un atsevišķi maksātspējīgi izdevēji literatūrai sāka diktēt uzstādījumus, kas to padarīja populāru un pērkamu, turklāt atradās rakstnieki (arī Akutagavas draugu vidū), kas šos uzstādījumus bija ar mieru izpildīt, un sāka rakstīt izdevēju pasūtītus, masu gaumei atbilstošus tekstus. Akutagava Rjūnoske nopērkams nebija, un viņa esejās, stāstos un miniatūrās savādi austrumnieciskās formās ievītie cilvēciskās eksistences pārdzīvojumi (gan labā un ļaunā duālisms, gan dažādās attiecības ar laiku un mūžīgumu) ietekmējuši visu turpmāko Japānas literatūras izaugsmi un padarījušas viņu par vienu no ģeniālākajiem japāņu rakstniekiem (neskatoties uz viņam piedēvēto pretrunīgumu).Akutagava pazīstams galvenokārt kā īso stāstu rakstnieks un esejists, kurš savas rakstnieka karjeras laikā nav uzrakstījis nevienu „pilnmetrāžas“ romānu. Tāpat arī tiek dēvēts par stilistisku perfekcionistu.Akutagava Rjūnoske dzimis Tokijā, ģimenē, kura jau vairākas paaudzes dzīvojusi Tokijas „Shitamachi“ rajonā, kur valdījušas stingri izkoptas kultūras tradīcijas. Neilgi pēc Akutagavas dzimšanas viņa māte Fuku sajūk prātā, savukārt tēvs, būdams darbīgs tirgonis, nespēj parūpēties par mazo zēnu. Akutagavu adoptē viņa onkulis Mičiaki Akutagava, kura uzvārdu viņš arī ir pieņēmis. 1913. gadā Akutagava iestājas Tokijas Imperiālajā Universitātē, kur studē angļu literatūru. Vēlāk kopā ar draugiem Kikuči Kanu un Kumē Masao dibina literāro žurnālu „Shin Shicho“Rakstnieka gaitas Akutagava uzsāk studiju gados, izpelnoties tā laika zināmā romānista Natsumes Soseki atzinību un atbalstu, kuru īpaši saviļņojis Akutagavas stāsts „Rashomon“, kas pirmoreiz publicēts universitātes žurnālā (Pēc šī paša stāsta motīviem Akira Kurosava 1950. gadā uzņems filmu).Vēlāk Akutagava strādā par „Shin Shicho“ redaktoru, pasniedz angļu valodas privātstundas, taču atsaka uzaicinājumiem kļūt par pasniedzēju Tokijas un Kioto universitātēs, jo ir nolēmis pilnībā ziedot sevi literatūrai. Šajā laikā rodās visi viņa slavenākie stāsti. Pirmo slavu viņš iegūst ar stāstu „Deguns“ (1916), kurā budistu mūks atzīst, ka dzīve ir grūta, jo viņam ir neparasti liels deguns.Lai gan savā īsajā mūžā Akutagavam ne reizi nebija izdevies pabūt Eiropā, Rietumu literatūru viņš pārzināja nevainojami un bija īpaši iemīļojis tādus autorus kā Strinbergs, Merimē, Nīče, Dostojevskis, Bodlērs un Tolstojs, kurus lasīja angļu tulkojumā.„Man nav sirdsapziņas. Man ir tikai nervi” - viscitētākā Akutagavas frāze izskan krājumā „Pundura vārdi”, un iespējams, ka tieši atkailinātie nervi savienojumā ar bailēm no vientulības un ikdienu, kura kļuvusi par nastu, bija iemesls, kādēļ Akutagava 35 gadu vecumā pats pārtrauca savu eksistenci.Eseju un aforismu krājums „Pundura vārdi” tiek uzskatīts par vienu no Akutagavas daiļrades virsotnēm. Tas sastāv no 251 esejas vai aforisma formā tērpta pārsprieduma par dažādām dzīves un kultūras sfērām. Kopumā Akutagavas literārais devums ir apmēram 150 stāsti. Vairāki no tiem ģeniāli.Reinis Tukišs