Šogad apbalvojums "Sudraba pagale" ceļos uz Kārsavu

Žaņa Lipkes memoriāls 1. februārī, atzīmējot Žaņa Lipkes 124. dzimšanas dienu, pasniegs apbalvojumu "Sudraba pagale" Latgales ebreju Rahiles Bankovičas, viņas dēla Leonīda un māsasmeitas Judītes Zilberes, kā arī frizieres Soņas Minkinas un uzņēmēja Ļeva Udema glābēju piemiņai.

Piecus Latgales ebrejus Kārsavā un tās apkārtnē slēpa Alfrēds Bankovičs ar kaimiņieni Helēnu Spiridoviču, Modests un Malvīna Baltovi, dzelzceļnieks Antons Barkāns ar sievu Helēnu. Par bēgļiem zināja un savu palīdzību neatteica arī ārste Helēna Mamontova, bet informāciju par nacistu plāniem piegādāja policijas šoferis Eduards Stabiņš. 

1935. gada tautas skaitīšanā Kārsavā reģistrēti 785 ebreji jeb 41,98% no pilsētas iedzīvotājiem. Nacistu okupācijas laikā arī Kārsavā notika ebreju vajāšanas. 1941. gada 20. jūlijā pilsētas kvartālā starp Telegrāfa, Maija, Avotu un Sporta ielām ierīkoja apsargātu geto, kur ieslodzīja aptuveni 400-500 pilsētā esošo ebreju. Katrā istabiņā nācās saspiesties ap 18-20 cilvēkiem. Saglabājušās liecības par to, ar kādu īpašu brutalitāti notikusi ebreju padzīšana no mājām un piespiedu pārvešana uz geto. Vēsturnieks Aigars Urtāns domnīcas "Creative Museum" rakstu krājumā "Kārsavas stāsti" raksta: "Plkst. 22.00 Kārsavas ebreja Joela dzīvoklī ielauzās iereibuši un bruņoti vietējie pašaizsardzībnieki, un ģimeni – pašu saimnieku, viņa sievu un māti, kā arī divus dēlus un meitu – it kā par nepakļaušanos izdzina uz ielas, apmēram 500 metru attālumā no mājas nošāva un vēlāk turpat arī apraka." Turpmākās dienas sekoja no mājām padzīto ebreju īpašumu izlaupīšana, bet pašus ieslodzītos ebrejus dzina spaidu darbos pilsētā, piemēram, mazgāt vācu armijas mašīnas, tīrīt pilsētas atejas, vākt atkritumus. Ārpus geto atļāva dzīvot tikai ar Kārsavas vācieti Alfrēdu Bankoviču precētajai Rahilei Musei. 

1941. gada augustā sākās Kārsavas un tuvējās apkārtnes ebreju masveida slepkavošana. Par nozieguma pastrādāšanas vietu tika izvēlēts apmēram 4 km no Kārsavas esošais Naudaskalns. Vēsturnieks A. Urtāns skaidro: "Tur vairāki Kārsavas pagasta "C" grupas palīgpolicisti pēc Antona Dudara rīkojuma izraka bedri: apmēram 25-30 m garu, 4-5 m platu un 2 m dziļu." 20. augusta rītā vieta slepkavošanai bija gatava, taču trūka cilvēku t.s. akcijas veikšanai. A. Urtāns apraksta: "Operatīvi īsā laikā tika mobilizēti Kārsavas un tuvējo pagastu policisti un "C" grupas palīgpolicisti, pat Kārsavas policijas orķestra muzikanti, jo trūka cilvēku. Akcijā piedalījās apmēram 100 policistu, kurus pirms tam A. Dudars instruēja, kā darboties ebreju geto, konvojā un apsardzē. Apmēram puse no akcijā iesaistītajiem piedalījās ebreju arestēšanā un konvojēšanā, bet otra puse – šaušanas vietas apsardzē. Katram policistam bija šautene un piecas patronas." Slepkavošanu veica ar ložmetējiem. Šī nozieguma veikšanai uz Naudaskalnu atveda vietējiem iedzīvotājiem nepazīstamus vīrus – visticamāk t.s. Viktora Arāju komandas dalībniekus, kuri pirms tam jau bija piedalījušies Ludzas ebreju nogalināšanā. Augustā nogalināja apmēram pusi pilsētas un tuvējās apkārtnes ebreju, septembrī t.s. akciju atkārtoja. No nāves Naudaskalnā paglābās tikai daži no pilsētas lielās ebreju kopienas – ar vācieti precētā Rahile Bankoviča ar māsasmeitu Judīti Zilberi, zobārsts Haims Rotbarts, mehāniķis Solomons Zaidins ar sievu, friziere Soņa Minkina un uzņēmējs Ļevs Udems. Diemžēl ne visi izdzīvoja un sagaidīja kara beigas. 

Savu ebreju sievu Rahili Musi (dzim. Edelmane; 1908-1991) no nacistiem slēpa vācietis Alfrēds Bankovičs (1910-1992). Vispirms ģimenes mājā Teātra ielā 18, kur 1941. gada vasarā dzīvoja arī Alfrēda vecāki Ādolfs Voldemārs (1870-?) un Adeļa Jūlija (1869-?) Bankoviči. Rahilei bija izdevies no geto izpestīt arī sešgadīgo māsasmeitu Judīti Zilberi (1934-?). Vēlāk abām bēglēm pievienojās arī no masu slepkavībām izbēgusī friziere Soņa Minkina (?-1987). Savukārt Ļevam Udemam (1904-?) patvērumu savās Ječu ciema Ērkšķu mājās deva Alfrēda Bankoviča paziņas Antons (1910-?) un Helēna (1911-?) Barkāni. Abi riskēja ne tikai ar savām, bet arī ar sešgadīgās meitas Valentīnas dzīvību.

Rahile Bankoviča nacistu okupācijas laikā bija mazuļa gaidībās. Saprotot, ka nepieciešama medicīniskā palīdzība, Bankoviči lūdza palīdzību Kārsavā dzīvojošajai ārstei Helēnai Mamontovai (1889-1972), kura medicīnu bija studējusi Sanktpēterburgā un Tērbatā (mūsd. Tartu) un kura pēc kara kopā ar ģimeni nonāca trimdā ASV. 1942. gada 15. augustā Rahilei slēptuvē piedzima dēls Leonīds. Saprotot, ka turpināt dzīvot slēptuvē ar mazu zīdaini būtu pārāk bīstami, Alfrēds sievu paslēpa pie kaimiņienes Helēnas Spiridovičas (1912-?) Teātra ielā 22. Sieviete arī nesen bija kļuvusi par māti, tāpēc maza bērna raudas kaimiņos neraisītu aizdomas. 

Policija Bankoviču turēja aizdomās, taču nekad viņu nepieķēra palīdzam ebrejiem. Par policijas plāniem glābējus laicīgi informēja policijas šoferis Eduards Stabiņš. Alfrēdam Bankovičam ebrejus slēpt un pabarot palīdzēja arī Mazā Zelčova ciemā dzīvojošais zemnieks Modests Baltovs (1901-?) ar sievu Malvīni (1905-?), lai gan pašiem bija divi nepilngadīgi bērni – Marija un Jānis. 

1992. gadā Izraēla piešķīra titulu "Taisnais starp tautām" Alfrēdam Bankovičam, bet 1995. gadā – Helēnai Spiridovičai, Antonam un Helēnai Barkāniem, kā arī Modestam un Malvīnai Baltoviem. Visbeidzot 2011. gadā titulu saņēma arī ārste Helēna Mamontova. Šogad šo drosmīgo cilvēku piemiņu godās arī Žaņa Lipkes memoriāls, piešķirot apbalvojumu "Sudrapa pagale", kuru muzejs tradicionāli pasniedz 1. februārī –  Žaņa Lipkes dzimšanas dienā. "Sudraba pagale" saistās ar Žaņa Lipkes glābšanas darbu – tieši zem malkas kaudzes tika paslēpta viena no ieejām bunkurā, kurā ebreji bija raduši glābiņu no vajāšanas un drošas nāves. Katram no Lipkes draugiem un palīgiem bija jāiegulda daļa no sevis, lai nosargātu līdzcilvēkus.

Pirmo Žaņa Lipkes memoriāla iedibināto balvu "Sudraba pagale" Latvijas simtgadē saņēma Lipkes memoriāla koncepcijas veidotājs režisors Viktors Jansons un vēsturnieks un muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs Marģers Vestermanis. Nākamajos gados apbalvojums tika piešķirts Žaņa Lipkes stāsta iemūžinātājam Dāvidam Zilbermanam Ņujorkā, ASV. Ar to izcelta arī ebreju glābēju un Žaņa Lipkes palīgu Kārļa Jankoviča un Emīlijas Ābeles piemiņa, kā arī izgaismoti ebreju glābēji un stāsti ārpus Rīgas – apbalvoti, piemēram, daugavpilietis un vecticībnieks Arsēnijs Korņilovs, aizputnieku Dzeņu-Pūķu-Šusteru dzimta, subatiešu Baložu-Kaniņu dzimta un Alberts Krievāns.

Balvu "Sudraba pagale" veidojis mākslinieks Aigars Bikše.