Reaģējot uz pēdējā laikā publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo informāciju par veco mežu izciršanu, iniciatīva "100 kailcirtes Latvijai" aicina uz kluso protestu pie Ministru Kabineta ēkas 21. novembrī pulksten 13.00.
Protesta mērķis ir vērst Latvijas sabiedrības uzmanību un atgādināt lēmumpieņēmējiem, ka vecie meži ir Latvijas dabas daudzveidības pamats un mūsu kultūras identitātes neatņemama sastāvdaļa, kas tiek intensīvi iznīcināta.
Rīkotāji norāda: "Vecie meži – bioloģiskās daudzveidības un ekoloģiskā līdzsvara sargātāji – ir ekosisistēma, kas prasa vislielāko aizsardzību. Pirmkārt, vecie meži spēlē neaizvietojamu lomu klimata pārmaiņu ierobežošanā. Kā oglekļa piesaistītāji tie absorbē un uzglabā lielu daudzumu oglekļa dioksīda, kam ir galvenā loma globālās sasilšanas regulēšanā. Līdz ar to veco mežu saglabāšanai ir izšķiroša nozīme klimata pārmaiņu ietekmes ierobežošanā, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un saglabājot ekoloģisko līdzsvaru. Otrkārt, vecie meži ir sarežģīta ekosistēma, kas nodrošina dzīvotni neskaitāmām floras un faunas sugām, no kuru eksistences, savukārt, atkarīga mūsu, cilvēku, labbūtība. Un, treškārt, šie meži veic virkni funkciju ekoloģiskā līdzsvara nodrošināšanai (piemēram, aizsargā pret augsnes eroziju, palīdz uzturēt ūdens kvalitāti un veicina mūsu ūdenstilpņu vispārējo veselību)."
"Ikvienam Latvijas patriotam ir jāapzinās, ka latviešu valodā vārds "mežs" apzīmē daudzveidīgu ekosistēmu. Mežs nav koku plantācija vai tīrums, kā mūs mēģina pārliecināt. Mežs ir mājas ne tikai mums, bet daudzām planētas kopīgajai ekosistēmais svarīgām būtnēm. Mūsu dzīve ir atkarīga no dabas daudzveidības," saka režisore Krista Burāne, viena no protesta iniciatorēm.
Neskatoties uz veco mežu milzīgo nozīmi, Latvijā tie ir apdraudēti. Aizvien turpinās intensīva mežistrāde un, tā kā liela daļa vērtīgo meža dzīvotņu jeb biotopu joprojām nav aizsargāti, turpinās arī to iznīcināšana. Laika posmā no 2017. līdz 2022. gadam ir izcirsti vairāk nekā 9000 hektāru aizsargājamu meža dzīvotņu – tā ir tieši tik liela teritorija, cik aizņem Juglas, Mežciema, Purvciema, Teikas, Dārzciema, Ķengaraga, Maskavas priekšpilsētas, Pļavnieku, Rumbulas un Škirotavas apkaimes kopā. Šo vērtīgo meža dzīvotņu iznīcināšanu būtu iespējams beidzot apturēt, ja valdība pārstātu vilcināties un spertu izšķirīgu soli "dabas skaitīšanā" identificēto ES nozīmes aizsargājamo meža dzīvotņu aizsardzībā. Taču jau vairāk kā gadu notiek vilcināšanās ar dabas skaitīšanas ziņojuma tālāku virzīšanu un realitātē netiek sperti nekādi soļi dabas daudzveidības aizsardzības uzlabošanā.
Pēdējā laikā situāciju jo īpaši pasliktina publiskajā telpā izskanējušais apgalvojums, ka vecu mežu izciršana, aizstājot tos ar jaunaudzēm, veicinās oglekļa piesaisti un tādējādi ir nepieciešama Latvijas "klimata mērķu" sasniegšanai. Pētījumi pierāda, ka, veco mežu nocērtot, tajā piesaistītais ogleklis agri vai vēlu nonāk atpakaļ atmosfērā, turpinot veicināt klimata pārmaiņas, bet jaunais mežs to nespēs piesaistīt atpakaļ, kamēr vien pats nebūs kļuvis vecs. Intensīva mežistrāde ir arī viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ Latvijas mežos oglekļa piesaiste pēdējo gadu laikā ir samazinājusies.
"Pagājušajā gadā sāka izcirst jaunākus kokus, šogad grib ķerties klāt vecajiem mežiem. Man tas nav pieņemami, tāpēc ar domubiedriem rīkojam šo protesta akciju. Jau šobrīd mēs ņemam no mežiem par daudz! Mēs pieprasām sākt saudzēt Latvijas mežus! Mēs pieprasām sākt mežu redzēt kā vērtību nevis tikai kā resursu! Aicinām ikvienu nākt piedalīties un iestāties par kritušu koku, iestāties par tiem, kuriem mežs ir mājas, iestāties par to, ka var un vajag citādāk!" saka dramaturgs Jānis Balodis, viens no protesta iniciatoriem un iniciatīvas "100 kailcirtes" biedriem.
Protesta organizatori nenoliedz vajadzību pēc mežsaimniecības nozares, bet izsaka nepieciešamību pēc rūpīgas un zinātniski pamatotas pieejas, kas ir fokusēta uz mežu kā bioloģiskās daudzveidības avota un klimata pārmaiņu regulatora saglabāšanu ilgtermiņā. "100 kailcirtes" vēršas pie Latvijas lēmumpieņēmējiem, VAS "Latvijas Meži" un mežrūpniecības nozares un aicina pārstāt argumentos izmantot puspatiesības, lai pamatotu ciršanas apjomu palielinājumu un veicinātu intensīvas mežsaimniecības prakses.
"100 kailcirtes Latvijas simtgadei" ir iniciatīva, kuru 2017. gadā aizsāka vairākas organizācijas un privātpersonas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Zemkopības ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta "Noteikumos par koku ciršanu mežā".
0