"Rail Baltica" projekta vizualizācija.
 
Aktualitātes
27.10.2020

Arhitekti satraukti par "Rail Baltica" ietekmi uz pilsētvidi

Komentē
0
Saglabā

Latvijas Arhitektu savienība izplatījusi atklātu vēstuli, kurā pauž satraukumu par "Rail Baltica" projekta potenciālo ietekmi uz Rīgas pilsētvidi, norādot, ka projekta turpināšana līdzšinējā veidolā radīs "smagus zaudējumus" visas pilsētas mērogā.

Pirmie būvdarbi projekta Rīgas posmā sāksies jau pēc dažām nedēļām Centrālās stacijas apkārtnē. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija, kas vienā tīklā savienos visas trīs Baltijas valstu galvaspilsētas, būs gatava satiksmei 2026. gadā.

Par projekta līdzšinējo gaitu satraukumu pauž Latvijas Arhitektu savienība, kas 24. oktobrī izsūtījusi atklātu vēstuli projekta īstenotājiem, akciju sabiedrībai "RB Rail", Satiksmes ministram Tālim Linkaitim un Rīgas domes priekšsēdētājam Mārtiņam Staķim. Piedāvājam iepazīties ar pilnu vēstules tekstu:

 

Par Rail Baltica Rīgas posma projekta attīstību

Latvijas Arhitektu savienība ar satraukumu seko līdzi "Rail Baltica" projekta attīstībai Rīgā. Projekta īstenošana ienesīs ievērojamas izmaiņas ar tālejošām sekām visā pilsētas vidē, it īpaši Pārdaugavā. Jebkuras plānošanas pamatā jābūt rūpēm par cilvēkiem. Pārveidojot vidi, nedrīkst pasliktināt iespēju brīvi pārvietoties un izmantot zemes līmeni. "Rail Baltica" projekta ievirze pašreizējā fāzē turpretim paredz turpināt maksimālu pilsētas teritoriju sadrumstalošanu un savstarpēju norobežošanu. "Rail Baltica" oficiāli paustie plānošanas paņēmieni ir "uzbērumi, ierakumi, žogi", kas nav mūsdienīgas vides veidošanas rīki.

Īstenojot "Rail Baltica" apjoma un līmeņa transporta infrastruktūras projektu, jāvadās pēc principa: dzelzceļš cilvēkiem un pilsētai, nevis otrādi. Dzelzceļam, šķērsojot pilsētu, ir jāmeklē labākie veidi, kā to panākt, nevis pilsētai un tās iedzīvotājiem jāmeklē risinājumi, kā pielāgoties dzelzceļa infrastruktūrai. 

Šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem ir jaunveidojamā dzelzceļa integrēšana Zolitūdes un Imantas apkaimēs. Jau 2013. gada 3. aprīlī Rīgas pilsētas arhitekta birojā, piedaloties AS "Pasažieru vilciens", VAS "Latvijas dzelzceļš", Rīgas domes un Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvjiem, kā arī arhitektūras un plānošanas speciālistiem, tika diskutēts par satiksmes pārvadu pār dzelzceļu Zolitūdes ielas rajonā. Tika nolemts: "Šobrīd plānotā transporta tuneļa izbūve, ieplānotā Zolitūdes ielas pārbrauktuves slēgšana un dzelzceļa norobežošana ar žogiem posmā no stacijas Imanta līdz stacijai Zolitūde būtiski pasliktinās gan Imantas, gan Zolitūdes iedzīvotāju nokļūšanu no un uz dažādiem pakalpojumu objektiem abās dzelzceļa pusēs." Neskatoties uz to, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2020. gada 12. oktobrī Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijai, Satiksmes ministrijai un AS "Rail Baltic" adresētā vēstulē paziņoja, ka paredzēts būvēt vairāklīmeņu šķērsojumu Anniņmuižas bulvāra trasējumā un slēgt dzelzceļa šķērsojumu Zolitūdes ielā. Tā vietā paredzēts dzelzceļa šķērsojums ar paredzētajām uzbrauktuvēm Anniņmuižas bulvāra trasējumā, taču tas vēl vairāk savstarpēji norobežos vairākas teritorijas un radīs ievērojamu transporta pieplūdumu ar neizbēgamiem sastrēgumiem dzīvojamo apkaimju centrālajās daļās. Arī Satiksmes ministrija nav paskaidrojusi, ar ko pamatots "gala lēmums" izvietot "Rail Baltica" infrastruktūru zemes līmenī, ja sākotnējās izpētes laikā tika izskatīta dzelzceļa sliežu infrastruktūras Zolitūdes un Imantas posmā izvietošana uz estakādes.

2018. gada janvārī Pasaules Ekonomikas foruma Kultūras ministru konferencē tika pieņemta Davosas Deklarācija par būvkultūras (Baukultur) jautājumiem. Tā nosaka, ka būvniecība ir ne tikai ekonomikas, bet arī kultūras notikums, norādot arī uz kultūras mantojuma īpašo lomu vides kvalitātē. Būvkultūra attiecas uz visu cilvēka veidoto vidi un skar jebkuru darbību, kas tajā atstāj pēdas. Parakstot Deklarāciju, Latvija apņēmās "..ieviest ikdienā un popularizēt augstas kvalitātes būvkultūras idejas un principus visām ieinteresētajām personām, ieskaitot valdības locekļus un plašāku sabiedrību, jo īpaši jauniešus, un jebkādā atbilstošā un piemērotā veidā izcelt tās labvēlīgo ietekmi..".

Davosas Deklarācijā norādīts, ka "..augstas kvalitātes būvkultūrai.. jābūt obligāti noteiktai par pamata mērķi visās darbībās ar telpisku ietekmi". "Rail Baltica" projekts varētu būt izcils piemērs, kā praksē, nevis vārdos demonstrēt Deklarācijā pausto principu, ka būvkultūra aizsargā un "atbalsta ilgtspējīgu transportu un atbildīgu zemes lietojumu, palielina apzaļumoto teritoriju daudzumu pilsētās un sekmē veselību un bioloģisko daudzveidību", kā arī nodrošina "pareizu līdzsvaru starp plānošanas, projektēšanas, būvniecības un.. sociālajiem, ekonomiskajiem, vides un tehniskajiem aspektiem sabiedrības interesēs kopējā labuma sasniegšanai".

Šāda apjoma projekts ir vienreizēja iespēja dot pienesumu Rīgas pilsētvides uzlabošanai. Šai nolūkā nepieciešama cieša un savstarpēji ieinteresēta sadarbība starp "Rail Baltica" īstenotājiem, LR Satiksmes ministriju, Rīgas domes pilsētas attīstības institūcijām un nozares profesionāļiem. Līdz šim notikušo sadarbību nevar saukt par kvalitatīvu, jo pieņemtie lēmumi rada vien neizpratni, kāpēc "Rail Baltica" ātrvilciena infrastruktūrai vispār jāienāk pilsētā, veidojot pretrunu ar tās mērķi un radot virkni neērtību un sarežģījumu. "Rail Baltica" pārstāvju minētā Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnes sakārtošana, iepazīstoties ar piedāvātā projekta risinājumiem, acīm redzami neatsver smagos zaudējumus, ko projekta īstenošana radīs visas pilsētas mērogā.

Jāizvērtē "Rail Baltica" projekta iespējamie ieguvumi pret plānotajiem ieguldījumiem. Tas attiecas ne tikai uz projekta īstenošanas iedomātajām izmaksām, bet arī uz projektā paredzēto pilsētas teritoriju sadalīšanu un norobežošanu un līdz ar to neizbēgamo dzīves kvalitātes un nekustamā īpašuma vērtības krišanos. Arī atbildīgās ES amatpersonas ir izteikušas šaubas par "Rail Baltica" projekta ekonomisko pamatojumu. Tas ir jāuztver kā nopietns signāls šī starptautiski nozīmīgā projekta kvalitātes izvērtēšanai un šodienas situācijas risku analīzei. "Rail Baltica" jābūt ieguvumam visai sabiedrībai."

 

Latvijas Arhitektu savienības prezidents
Juris Poga

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!