Nacionālajā Kino centrā noslēdzies 2022. gada jauno filmu ražošanas konkurss, kurā ar nepilniem diviem miljoniem eiro atbalstīti 16 filmu projekti, kuru uzņemšana sāksies šogad.
Pie jaunām spēlfilmām darbu sāks režisori Alise Zariņa, Viesturs Kairišs, Dzintars Dreibergs, Pāvels Gumennikovs un Juris Poškus, dokumentālās filmas veidos režisori Laila Pakalniņa, Kristīne Želve, Agnese Laizāne, Kārlis Lesiņš, Dainis Kļava, Viesturs Kairišs, Una Celma un Marina Nazarenko, bet animācijā strādās Edmunds Jansons, Dace Rīdūze, Krista Burāne un Kārlis Vītols.
Ar valsts atbalstu taps piecas jaunas spēlfilmas.
"Dvēseļu puteņa" komanda un režisors Dzintars Dreibergs filmā "Brāļu karš" turpinās Latvijas vēstures izpēti 20 gadus vēlākā laika periodā – Otrā pasaules kara laikā. Divi Latvijas armijas virsnieka dēli nonāk katrs savā frontes pusē – vecākais brālis tiek iesaukts sarkanajā armijā, jaunākais cīnās latviešu leģionā, un abi riskē reiz kaujā sastapt brāli kā ienaidnieku, pret kuru jācīnās.
Pāvela Gumennikova topošajā filmā "Izdzīvošanas skola" dumpinieciski noskaņota pusaudze aizved neredzīgo jaunāko māsu sen izsapņotā piedzīvojumā, izdzīvošanas sacensībās mežā, lai slēptu skaudro patiesību – viņu abu tēvs pēkšņi ir miris, māsām būtu jāpaliek šķietami neciešamās amerikāņu pamātes aizbildniecībā.
Savukārt Juris Poškus ("Kolka Cool") sāks uzņemt Andra Kalnozola romānā "Kalendārs mani sauc" balstītu filmu. Tā stāsta par Oskaru, kurš dzīvo kādā Latvijas mazpilsētā pie mammas, iemīlējies idealizētā sapņu meitenē un ir apveltīts ar fenomenālām spējām – izcilu atmiņu un iztēli. Ceļā uz patstāvību Oskaru pavada raiba kompānija un dažādi piedzīvojumi.
Alise Zariņa ("Blakus") ieguvusi finansējumu savai otrajai pilnmetrāžas filmai "Nospiedumi". Tās galvenā varone, perfekcioniste Līva, ilgojas pēc stabilitātes un drošības mīlestībā, ģimenē un karjerā, taču tad tēvs, ar kuru meitai ir stipri sarežģītas attiecības, smagā stāvoklī nokļūst slimnīcā. Līva strauji zaudē kontroli pār savu dzīvi un ir spiesta izvēlēties – mēģināt noturēt pie dzīvības to, kas sen miris, vai sākt beidzot dzīvot pati.
Visbeidzot režisors Viesturs Kairišs uzņems filmu "Uļa", kas balstīta pasaulē pazīstamās latviešu basketbolistes Uļjanas Semjonovas dzīvesstāstā. Uļas dzīve sākas kā neparasti milzīgam bērnam tālos Latvijas laukos, vecticībnieku ģimenes viensētā. 13 gadu vecumā viņa pirmoreiz nonāk Rīgā kā apjukusi un kautrīga pusaudze, tikai pamazām iemācās izmantot sava auguma priekšrocības, atklāj sevī sportisko talantu un spēcīgu gribasspēku.
Tāpat gaidāmas septiņas dokumentālās filmas.
Režisors Kārlis Lediņš uzņems filmu par "El Lobo Leton" jeb Latviešu Vilku. Īstajā vārdā Volfs Ruvinskis, filmas galvenais varonis ir Latvijā dzimis ebreju izcelsmes cīkstonis, kurš bija spiests bēgt no dzimtenes. Otrpus okeānam viņš kļuva par leģendu visā Latīņamerikā – bija grieķu-romiešu cīņas čempions Argentīnā, populārs futbola vārtsargs Kolumbijā, reslinga meistars Meksikā un kinozvaigzne vairāk nekā 100 filmās.
Laila Pakalniņa jaunajā filmā "Gala punkti" vēros atšķirīgo un kopīgo ļoti dažādos sabiedriskā transporta gala punktos – piemēram, Zolitūdē, Ziepniekkalnā, Kundziņsalā, Sužos, Juglā, Mežciemā, dokumentējot transportlīdzekļu un to pasažieru kustība dažādās gaismās un gada laikos, darba dienās un svētkos.
Agnese Laizāne dokumentālajā stāstā "Mani astoņdesmit pavasari", pārfrāzējot kolēģi Juri Podnieku, meklēs atbildi uz jautājumu, vai viegli būt vecam. Filmas varoņiem ir jau pāri 80 un tas būs stāsts par iedvesmojošiem Latvijas seniori, kas turpina darīt lietas, kas viņus aizrauj, par spīti izaicinājumam ieraudzīt un izjust vecumu, laiku, kas visiem ir ierobežots, apzināties nāvi un meklēt atbildi, kas ir piepildīti nodzīvota dzīve.
Kristīne Želve uzņems filmu "Mildas istaba" par pirmo Latvijas sievieti filozofi, Sorbonnas universitātes doktori Mildu Palēviču (1889–1972), kuras brīva cilvēka garu un domāšanu nespēja iznīcināt padomju laiks – pazemojošā sadzīve, traģiskie personiskā likteņa pārbaudījumi, režīma atteikumi publicēties un izpostītā zinātnieces karjera. Liecības par Mildas dzīvi saglabājušas deviņās dienasgrāmatās, kas rakstītas no 1911. līdz 1972. gadam un veido unikālu eposu, kas no radošas sievietes perspektīvas sniedz plašu pārskatu par 20. gadsimta norisēm Eiropā.
Ukraiņu režisore Marina Nazarenko kopā ar Latvijas kolēģi Unu Celmu uzņems filmu par Ukrainas bēgļu sieviešu likteņiem jaunajā realitātē. Sievietes no visdažādākajiem Ukrainas nostūriem liktenis savedis kopā Latvijā. Kā atrast vietu šajā jaunajā realitātē, kā būt vienai par visu atbildīgai, kā tikt galā ar savu iekšējo krīzi, kā nesajukt prātā ilgās pēc mājām? Ko teikt bērniem, ko nozīmē dzirdēt vīru reizi diennaktī noteiktā laikā un kas notiek, ja viņš nepiezvana? Kā atrast sevī spēku turpināt? Filmas varones meklē atbildes uz šiem jautājumiem un mācās dzīvot no jauna.
Daiņa Kļavas topošā dokumentālā filma "Šķietamā brīvība" ir stāsts par to, kā padomju iekārtā darbojās čeka, lai tiktu galā ar citādajiem – māksliniekiem un neformāļiem, kas nebija disidenti vārda pierastajā izpratnē, tomēr radīja galvassāpes režīmam, jo veidoja alternatīvu stipri cietušajai kompartijas autoritātei. Hipiji, plakātu mākslinieki, kino amatieri, pantomīmas celmlauži: radošo cilvēku darbošanās totalitārā režīma apstākļos padomju Latvijā un režīma centieni tikt ar viņiem galā. Filma būs stāsts par to, kā šīs abas puses sadzīvoja un kas beigās uzvarēja.
Visbeidzot Viestura Kairiša filma "Tukšums" vēstīs par to, kā globālā kapitālisma telpisko pārmaiņu rezultātā konkrētas vietas Latvijā, Itālijā, Vācijā, Rumānijā un Lielbritānijā zaudē cilvēkus, skolas, pakalpojumus, infrastruktūru – kā tās tukšojas, un kā palikušie iedzīvotāji izdzīvo un mēģina pārvarēt šo tukšošanos. Kā uzskata filmas veidotāji, tukšums, tāpat kā "globālās metropoles", ir mūsdienu Eiropas nozīmīga sastāvdaļa un izaicinājums, globālu procesu sekas, nevis tikai konkrētas valsts vai reģiona neveiksmīgas politikas rezultāts.
Tāpat taps arī četras animācijas filmas.
Krista Burāne veidos trīs īsfilmas muzikāli izglītojošā animācijas ciklā "Brīnumskapis" pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Brīnumskapis glabā sevī dažādus tēlus, kas palīdz bērniem iepazīt pasauli un apgūt noderīgas zināšanas; trīs dažādi animācijas mākslinieki uz ekrāna iekustinās Aigara Voitišķa dziesmas ar Pētera Brūvera, Māras Zālītes un Ievas Samauskas tekstiem.
Edmunds Jansona topošajā animācijas filmā dažādu formu, krāsu un rakstura tēlu grupas mērķtiecīgi dodas uz sniegota kalna virsotni, lai sāktu nobraucienu. Straujajā lejupceļā visas sociālās, nacionālās, emocionālās saistības, visas iepriekšējās koncepcijas kļūst mazsvarīgas. Filma ir audiovizuāls piedzīvojums, abstrakta brīvības deja par to, cik iluzora un gaisīga ir pasaules stingrā kārtība.
Daces Rīdūzes animācijas filmas "Kājām gaisā" galvenais varonis mazais sikspārnītis Andulis pamostas nelaikā un atklāj, ka viņam, atšķirībā no ciltsbrāļiem, patīk saules gaisma un siltums. Sadraudzējies ar sev ļoti līdzīgo Pelīti, Andulis ir pārsteigts, ka plašajā ārpasaulē un Pelītes mājā viss nav kājām gaisā, kā tas ir sikspārņu miteklī.
Savukārt Kārlis Vītols sāks darbu pie animācijas filmas "Ziemeļu zvaigzne". Laikā, kad izglītība ir pieejama tikai izredzētajiem, jauns un zinātkārs ideālists, Nikolauss fon Himzels no Rīgas, dodas piedzīvojumiem bagātā ceļojumā uz Rietumu civilizācijas šūpuli – Itāliju. No pārējiem ceļotājiem viņu atšķir cēls mērķis – savākt kolekciju pirmajam publiskajam muzejam Baltijā.
0