Trešdien, 24. aprīlī plkst. 18.00 LKA Rīgas Kino muzejā ciklā "Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas" uz sarunu aicināts režisors, producents un scenārists Andrejs Ēķis.
Ieva Ozoliņa: "Žurnālā "Santa" reiz izlasīju šādu Ēķa citātu: "Var jau būt, ka tas bija manā galvā, bet mazliet jutos kā otrās šķiras cilvēks. Tā tas bija līdz devītajai klasei, kad mājās tēva mantās atradu kinokameru. Un uzfilmēju filmu par klasesbiedriem. Kad rādīju šo filmu pārējiem, pēkšņi sajutu – es iegūstu varu par šiem cilvēkiem, pār meitenēm. Viņi skatās filmu, smejas vai atkal nesmejas. Un tādā veidā es ieguvu pašapziņu." Ir zināms, ka kinorežija ir narcisma augstākā forma, bet tikai daži režisori to atzīst. Domāju, ka būs ļoti interesanta tikšanās, jo Andrejs Ēķis ir režisors, kurš tā ļoti sulīgi, atklāti, enerģiski un iedvesmojoši stāsta gan par savām darba metodēm, gan par veiksmēm, gan arī par feiliem. Tas ir visvērtīgākais, ko saruna var sniegt."
Andrejs Ēķis kā režisors veidojis spēlfilmas "Klases salidojums 2" (2020), "Klases salidojums" (2019), "Blēži" (2018), "Svingeri" (2016). Kā producents un scenārists strādājis pie tādām filmām kā "Rīgas sargi"(2007), "Baiga vasara"(2000), kurās notikumi risinās izšķirošos brīžos Latvijas vēsturē. Nesen iznācis un uz kinoteātru un televīzijas ekrāniem skatāms režisora jaunākais darbs – daudzsēriju filma "Dumpis". Tās sižets balstīts vēsturiskos notikumos – 1975. gadā.
Režisores un Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūras studentes Ievas Ozoliņas veidotā sarunu cikla nosaukumā ietvertā "disociatīvā fūga" ir apzīmējums amnēzijas veidam, kas raksturo stāvokli, kurā cilvēkam uz laiku pazūd piekļuve lielākai daļai atmiņu vai visām atmiņām par sevi. Dažkārt kas līdzīgs var notikt ar filmas režisoru, kas filmas veidošanas procesā "kļūst" par savas filmas varoni un dzīvo tā dzīvi vairāk nekā pats savējo.
Ieeja bez maksas.
0