"Cymuss" izdevis Valentīna Lukaševiča grāmatu "Dīnvydlatgolys stuosti".
Literatūrzinātnieks un rakstnieks Valentīns Lukaševičs (1968) sarakstījis 39 stāstus par Latgales dienviddaļu, pievēršoties jēdzienam "apdzīvota vieta" – vai var dzīvot bez vietas, un vai vieta ir arī tad, ja neviens tajā nedzīvo?
Autors raksta: "Gribu atzīties savā mīlestībā! Tai bezlielpilsētas Latgalei, tam kalnainajam un ezerainajam zemes pleķītim, kura četri stūri varētu būt Piedruja, Izvolts, Rušona un Škaune."
Grāmatā aprakstīti lauku pagastu centri un vietas, kur atrodas ievērojami kultūrvēsturiski vai dabas objekti, Dienvidlatgales bagātā vēsture, daudzveidīgās dabas ainavas, arhitektūra un ievērojami ļaudis. Lukaševičs daudz ceļojis ar sabiedrisko transportu un lieli gabali nostaigāti ar kājām, kas autoram ļauj pamanīt to, kas ātrumā veroties caur mašīnas logu paskrien garām. Autors izceļ vietas un cilvēkus – gan paša satiktus, gan vēsturiskas personības, kas nepelnīti aizmirstas.
Grāmatā Lukaševics spēlējas ar dažādām Latgaliešu valodas izloksnēm, parādot, ka latgaliešu valoda ir dzīva un mainīga. Teksti nav ne pārlatvikoti, ne mākslīgi pārlatgaliskoti, tomēr vārdiem piedāvātas divejādas formas, atklājot valodas tendenci mainīties un pielāgoties.
0