Nepieradinātās mūzikas biedrība "Skaņu mežs" izziņo sešu tiešsaistes sarunu ciklu, kurā ievērojami mūziķi un mūzikas teorētiķi runās par dažādiem eksperimentālās mūzikas apakšžanriem nozīmīgiem tematiem, tostarp arī prasmi klausīties. Tiešsaistes notikumu sērija tiks aizsākta 6. maijā ar mūzikas un skaņu mākslas teorētiķa Duglasa Kāna (Douglas Kahn) lekciju par komponistu Elvinu Lusjē (Alvin Lucier).
Sarunu cikla pavasara cēlienā sākot no 6. maija piedalīsies vairāku Austrālijas augstskolu goda profesors Duglass Kāns (Douglas Kahn), franču mūziķis un vēsturiski nozīmīgā elektroakustiskās mūzikas institūta GRM direktors Kasels Jēgers (Kassel Jaeger), īstajā vārdā Fransuā Bonē (Francois J. Bonnet), Londonas koncerttelpas "Cafe OTO" līdzdibinātāja un radošā direktore Keiko Jamamoto (Keiko Yamamoto), kā arī komponiste un rakstniece Dženija Gotšalka (Jennie Gottschalk). Savukārt agrā rudenī notiks vēl 2 leckijas ar brīvās improvizācijas ģitārista un Jaunanglijas konservatorijas pasniedzēja Džo Morisa (Joe Morris) un amerikāņu laikmetīgās mūzikas interpretes, čellistes Frānsisas Marijas Uiti (Frances Marie Uitti) piedalīšanos.
Sarunu cikla programma:
Duglass Kāns. "Ne-unisona starojums: Elvina Lusjē 90. dzimšanas dienā" (Radiance Off Unison: On Alvin Lucier's 90th birthday)
6. maijā plkst. 12.00
Kāna lekcijas pieteikums: "Pārvietojiet noturīgu, identisku toni nedaudz ārpus unisona un tas, kas bija vienkāršs, kļūst sarežģīts, neliela novirze no kursa var izraisīt nemieru. Šī saruna ir par to, kas notiek, kad mākslā un jebkur citur ne tikai skaņa, bet arī gaisma un citas enerģijas kļūst par unisonu un iziet no tā. Impulsu vadīts mākslas studiju laikā es nosūtīju Ziemassvētku rotājumu efektīga elektroniska putna formā kā dāvanu Elvinam Lusjē. Par spīti tam, ka tā pienāca no pilnīga svešinieka, viņš to izmantoja, radot "Bird and Person Dyning" (1975) - kompozīcijā, kurā "klausās klausīšanos", un 10 gadus vēlāk es arī kļuvu par viņa audzēkni. 2002. gadā es mēģināju saprast dažas kompozīcijas, kas balstītas viņa apgalvojumā: "Tā nav skaņas ideja, tā ir kontroles vai enerģijas ideja."
Sekojošos desmit gadus es veltīju dažādu zinātnes un telekomunikāciju vēstures tēmu pārvērtēšanai; es pabeidzu grāmatu. Jūs, iespējams, zināt Lusjē darbu "Es sēžu istabā" (I am sitting in a room (1969)), bet kas notiek, kad par šo istabu mēs uztveram visu planētu? Viena no gūtajām atziņām - skaņa ir tikai viena no vairākām enerģijām, un dažādi enerģiju veidi, no kuriem visi ir fiziski un kulturāli, darbojas atšķirīgi. Tēlaini izsakoties, šobrīd mani nodarbina jautājums: Kā daži Lusjē skaņdarbi "mirdz" un pārsniedz "mirdzēšanu"?"
Jāpiemin, ka Elvins Lusjē viesojās festivālā "Skaņu mežs" 2019. gadā.
Kasels Jēgers (Fransuā Bonē) (Konkrētā pieeja: manas grāmatas "The Music To Come" problemātika / Concrete approach: Problematics of my book "The Music To Come")
13. maijā plkst. 19.00
Bonē lekcijas pieteikums: "Šīs sarunas mērķis būs atklāt galvenos "konkrētās mūzikas" pieejas konceptus, parādīt kā šie koncepti mūsdienās ir vājinājušies un sekojoši mainījušies līdz pašreizējām praksēm. Tāpat pievērsīsimies tam, kā, paplašinot šos konceptus, tie var izrādīties izšķiroši mūzikas uztveršanā; skaidrošu, ko es dēvēju par "nākotnes" mūziku - tā jo acīmredzamāk atklājas nevis kā kultūras izpausmes joma, bet kā viscerāla pieredze."
Keiko Jamamoto, "Cafe OTO" kā objekts pārmaiņās (Cafe OTO as a Body in Flux)
27. maijā plkst. 16.00
Jamamoto lekcijas pieteikums: Keiko Jamamoto vislabāk ir pazīstama kā viena no Austrumlondonas koncerttelpas "Cafe OTO" dibinātājiem un mākslinieciskajiem direktoriem. 2008. viņa dibināja "Cafe OTO" kopā ar Hamišu Dunbāru (Hamish Dunbar). Koncertvieta ar eksperimentālās mūzikas priekšnesumu programmu katru dienu nodrošina mājas jaunai, radošai mūzikai, kas pastāv ārpus "meinstrīma". "Cafe OTO" programma ir pazīstama ar savu drosmi, veidojot tikšanās platformu mazāk pazīstamiem māksliniekiem ar jau labi pazīstamiem mūziķiem. OTO atbalsta plašs darbinieku, brīvprātīgo un auditorijas loks, kas mīl šo vietu, un viņu balsis bieži tiek atspoguļotas tās pašreizējā veidolā.Virkne eksperimentālās mūzikas ierakstu ar lepnumu uzsver, ka tikuši ierakstīti tieši šajā koncerttelpā, un OTO pieder arī koncertu audio arhīvs, kas pieejams ar ikmēneša abonementa palīdzību, kā arī divas izdevniecības – Otoroku un Takuroku. Savā runā Keiko Jamamoto stāstīs par pandēmijas laikā piedzīvotajiem izaicinājumiem un metodēm, kas palīdz cīnīties par izdzīvošanu un turpināt atbalstīt māksliniekus.
Dženija Gotšalka, Klausīšanās vienatnē un kopā: uzmanības koncentrēšanas situācijas eksperimentālajā mūzikā (Listening Alone & Together: Attentive Situations in Experimental Music)
10. jūnijā plkst. 16.00
Dženija Gotšalka ir komponiste un rakstniece, kas dzīvo Bostonā. Viņu interesē vienkārši materiāli un dalītas pieredzes. Viņa ir grāmatas "Experimental Music Since 1970" autore, kā arī līdzautore grāmatai "Being Time: Case Studies in Musical Temporality".
Gotšalkas lekcijas pieteikums: "Eksperimentēšana ir darba veids. Tas atstāj pagātnē to, kas ir zināms, lai atklātu to, kas atrodas aiz zināmā robežas, atrodot jaunas formas un attiecības vai pieņemot nenoteiktības stāvokli." Gotšalka uzskata, ka eksperimentālajā mūzikā nozīmīgu lomu spēlē zinātniskās un sociālās parādības, kā arī autoru un klausītāju uztveres īpatnības.
Sarunu cikla ietvaros rudenī notiks vēl divas sarunas:
- Džo Moriss, Mūžīgā robeža: "brīvās mūzikas" īpašības (Perpetual Frontier: The Properties of Free Music)
- Frānsisa Marija Uiti, Komponiste-čelliste: neformāla saruna (The Composer Cellist: an Informal Talk)
Visas sarunas notiks angļu valodā bez tulkojuma latviski. Tās notiks platformā Zoom, par ko plašāka informācija pieejama "Skaņu mežs" Facebook kontā.
0