Preses konferencē 10. aprīlī Eiropas Pētniecības padome prezentējusi revolucionāru kosmosa izpētes sasniegumu – pirmo melnā cauruma attēlu.
Attēlā iemūžinātais melnais caurums atrodas masīvās galaktikas "Mesjē 87" centrā, kas ir daļa no Jaunavas galaktiku kopas. No zemes to šķir 55 miljoni gaismas gadu, un tā masa ir 6,5 miljardus reižu lielāka nekā Saules.
Lai arī melnā cauruma eksistenci apšaubīja retais, tā iemūžināšana attēlā bija liels izaicinājums, jo no melnā cauruma gravitācijas lauka nespēj izkļūt pat gaisma, un to ietver nesaskatāma, tumša sfēra, ko dēvē par notikumu horizontu. Melnos caurumus "redzamus" padara gāzu disks, ko melnais caurums uzkarsē līdz milzu temperatūrām, liekot gāzēm izstarot dažāda garuma viļņus.
Tieši šāds gāzu gredzens redzams pirmajā melnā cauruma attēlā, pie kura iegūšanas divus gadus strādāja vairāk nekā 200 zinātnieku, apkopojot un analizējot astoņu dažādu radio observatoriju iegūtos signālus. Iegūtos datus attēlā pārvērta īpašs algoritms, kura izstrādi vadīja 29 gadus vecā Masačūsetas Tehnoloģiju institūta matemātiķe Keitija Baumane.
Attēls paver jaunu lappusi astrofizikā, jo sniedz iespēju eksperimentālā ceļā pārbaudīt Einšteina relativitātes teoriju, ar kuru pirms vairāk nekā gadsimta melno caurumu eksistence paredzēta matemātiski.
Līdz šim pārliecinošākais pierādījums melno caurumu pastāvēšanai bija 2015. gadā novērotā laiktelpas viļņošanās, ko pēc zinātnieku domām izraisīja divu melno caurumu sadursme.
0