Par Gada vēsturnieku Latvijā 2023 ir kļuvusi vēstures un politikas pētniece Una Bergmane. Balvas ieguvēja tika noskaidrota sabiedriskā aptaujā, ko jau trīspadsmito gadu organizē Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība.
Šī ir pirmā reize, kad balvas saņēmēja ir vēsturniece, kas savu zinātnisko karjeru ir izveidojusi ārpus Latvijas. Una Bergmane pēc studijām Latvijas Universitātē ieguva doktora grādu vēsturē Parīzes Politisko studiju institūtā (Sciences Po Paris), ir nodarbojusies ar pētījumiem Jeila Universitātē, bijusi pētniece un pasniedzēja Kornela Universitātē un Londonas Ekonomikas augstskolā. Šobrīd Una ir Somijas Zinātņu akadēmijas pētniece Helsinku Universitātes Aleksanteri institūtā, kas ir viens no vadošajiem Krievijas, Austrumeiropas un Eirāzijas studiju centriem.
Vēsturniece savā darbā ir pievērsusies Aukstā kara beigām un PSRS sabrukuma laika pētījumiem. Pērn Oksfordas Universitātes izdevniecībā iznāca pirmā Unas Bergmanes grāmata "Politics of Uncertainty. The United States, the Baltic Question, and the Collapse of the Soviet Union" ("Nenoteiktības politika: ASV, Baltijas jautājums un Padomju Savienības sabrukums").
"Grāmata ir par trīsstūrveida attiecībām, kādas izveidojās 1980. gadu beigās starp Baltijas valstu neatkarības kustībām, Maskavu un Vašingtonu," stāsta tās autore. Pētījums balstīts līdz šim nepublicētos ārvalstu arhīvu materiālos un intervijās ar tā laika politiķiem, diplomātiem, sniedzot unikālu ieskatu, kādu lomu Baltijas valstu neatkarības jautājums spēlēja ASV un Padomju Savienības attiecībās PSRS sabrukuma priekšvakarā.
"Esmu priecīga un pateicīga par mana darba novērtējumu. Vienlaikus es jūtu raizes par vēstures kā zinātnes nozares nākotni Latvijā," saņemot balvu, uzsvēra Una Bergmane. "Pagājušajā gadā mana kolēģe Ineta Lipša no gada vēsturnieka titula atteicās, norādot, ka nevēlas "turpināt uzturēt to ilūziju, ka Latvijas politiķi nodrošina valsts finansējumu, lai vēsturnieki strādātu, pētot Latvijas pagātni". Šādu ilūziju nevēlos uzturēt arī es. Tā kā studēju un strādāju ārpus Latvijas, neesmu nedz pieteikusies pētniecības finansējumam Latvijā, nedz arī tādu saņēmusi. Taču man šķiet būtiski uzdot jautājumus:
Vai maniem Latvijā strādājošajiem starptautisko attiecību vēsturē ieinteresētajiem kolēģiem būtu iespējams veikt pētījumu, kurš prasa vairāku gadu ilgu darbu ārzemju arhīvos? Vai ko tādu varētu veikt Latvijā studējošie vēstures doktoranti? Vai viņiem ir pieejams finansējums, lai nodarbotos ar pilna laika pētniecību? Vai viņiem ir iespēja nodarboties ar pētniecību arhīvos ārpus Latvijas? Vai studējot doktorantūrā Latvijā ir iespējams uzrakstīt doktora darbu, uz kura pamata veidotu manuskriptu vēlētos publicēt kāda no lielajām Eiropas un ASV akadēmiskajām izdevniecībām?"
"Tas, ko es zinu un dzirdu par situāciju vēstures nozarē Latvijā, liek skaidri saprast, ka atbilde uz šiem jautājumiem ir "nē"", rezumē Una Bergmane. Viņa norāda: "Tas, ka Latvijas un Baltijas vēsture tiek un tiks pētīta ārpus Latvijas ir labi un apsveicami. Man prieks, ka šo pētījumu augļi interesē vēsturniekus un plašāku sabiedrību arī Latvijā. Taču mēs nedrīkstam nonākt līdz situācijai, kur kvalitatīva Latvijas vēstures pētniecība notiek tikai ārpus Latvijas."
Unas Bergmanes paziņojuma pilns teksts ir pieejams biedrības mājaslapā šeit.
Par balvu
Aptaujas un balvas "Gada vēsturnieks Latvijā" mērķis ir popularizēt vēsturi un pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturnieku devumam iepriekšējā gadā.
Laika gaitā šī aptauja ir kļuvusi par tradīciju, kas ļāvusi vienkāršā un efektīvā veidā iepazīstināt plašāku sabiedrību ar spilgtiem vēsturnieka aroda pārstāvjiem un viņu darbu. Līdz šim Gada vēsturnieka godu ieguvuši desmit izcili zinātnieki, vēstures pētnieki.
Par Gada vēsturnieku 2022. un 2021. gadā aptaujā tika izvēlēta Ineta Lipša (no atkārtotas nominācijas vēsturniece atteicās, publiskojot paziņojumu par traģisko situāciju vēstures zinātnē Latvijā). 2020. gadā par Gada vēsturnieku kļuva Andrejs Gusačenko, savukārt 2019. gadā atkārtoti – prof. Ēriks Jēkabsons (pirmo reizi – 2012. gadā), 2018. gadā Dr. hist. Uldis Neiburgs, 2017. gadā arheoloģe Elīna Guščika, 2016. gadā asoc. prof. Jānis Taurēns, 2015. gadā prof. Harijs Tumans, 2014. gadā Dr. hist. Gustavs Strenga, 2013. gadā prof. Aivars Stranga. Par pirmo gada vēsturnieku Latvijā 2011. gadā kļuva Dr. hist. Kaspars Zellis.
Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība ir dibināta 2007. gada 8. martā. Biedrības mērķi ir atbalstīt un popularizēt vēstures pētniecību un vēsturnieku interešu pārstāvniecība sabiedrībā.
0