Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar Itālijas vēstniecību Latvijā šīgada 8. martā Rīgā, K.K. fon Stricka villā, rīko sengrieķu mītu varonēm veltītu sarunu vakaru ar itāļu autores Džuzepīnas Norčas (Giuseppina Norcia) piedalīšanos. Vakarā paredzēts Norčas lugas "Orestija ar sievietes sirdi" lasījums Gunas Zariņas izpildījumā un saruna ar autori par mītu interpretāciju dažādos laikmetos. Sarunā piedalīsies arī kinozinātniece Inga Pērkone, literatūrzinātnes doktore un dzejniece Anna Auziņa, kā arī teātra kritiķe un pētniece Kitija Balcare. Lugu latviešu valodā tulkojusi Dace Meiere.
2022. gadā sarakstītā "Orestija ar sievietes sirdi" līdz šim iestudēta Kolumbijā, Ekvadorā, Gvatemalā, Meksikā, savukārt Rīgas skatītāji varēs pieredzēt dramatizētu šī darba lasījumu. Orestu tiesājošā balss lugā izskan kā dzīves un gudrības, taisnīguma un sirdsapziņas dziesma, kas stāsta atriebības alku un upurēšanas pārņemtās Atrīdu ģimenes stāstu un kara vēsturi. Monologā, kas mijas starp izmeklēšanu, drāmu un tiesneša runu, dzirdamas varoņu balsis, gan cilvēciskās – Klitaimnestras, Oresta, Elektras, Kasandras, Agamemonona, Ifigenijas –, gan dievišķās – Apollona, Erīniju, Atēnas un Metīdas.
Taisnīgums un atriebība, tēva vārds un mātes vārds, daba un progress, manipulācija ar patiesību un tās atklāšana, laiks – ceļojums, kas aizgūts no šī sensenā stāsta un rezonē ar mūsdienu aktualitātēm un dzīves lielajiem jautājumiem. Aishila iezīmētajā ceļā antīkā balss mijas ar Džuzepīnas Norčas balsi un vienlaikus rezonē ar Pjēra Paolo Pazolīni balsi, kurš "Orestiju" tulkojis un "pārrakstījis" 1960. gados. "Orestija ar sievietes sirdi" seko precīzam domu un jūtu pavedienam, pārskatot un pārrakstot mītisko mantojumu, raugoties gan ārpus telpas, gan sevī, remiksējot iedvesmas avotus un uzdodot arvien jaunus jautājumus.
Rakstniece, sengrieķu kultūras pazinēja un popularizētāja Džuzepīna Norča plāno maršrutus, rada dramaturģiju un priekšlasījumus, iedvesmojoties no mītiem un vietām, kam ir veltījusi savus projektus un publikācijas. Viņa jau vairāk nekā divdesmit gadus sadarbojas ar Romas Nacionālo senās drāmas institūtu (INDA), kur tostarp pasniedz antīko dramaturģiju. Norča ir daudzu mītam veltītu grāmatu autore – tādu kā "Mītu sala. Pasakas par Sicīliju grieķu laikā" (2013), "Sirakūzas. Sentimentālā pilsētas vārdnīca" (2014), "Arhimēds. Spožā dzīve" (2017), "Dievu dāvanas" (2017), "Ahileja pēdējā nakts" (2018), "Elena" (2020), "Lotosa pasakas. Astoņi stāsti par laimi" (2021), "Ar sievietes sirdi" (iznāks 2024. gadā).
Lugas lasījuma iniciatore ir aktrise Guna Zariņa, kurai šis darbs rosinājis jaunus radošus meklējumus. Luga skar ne tikai feminisma tēmu, bet reflektē arī par mīta nozīmi mūsdienu kultūrā. Notikuma scenogrāfiju veido māksliniece Sabīne Vernere. Lugas lasījuma kurators, itāļu režisors Džanluka Barbadori (Gianluca Barbadori) ir pieredzējis skatuves mākslas pasniedzējs, kurš bieži strādā ar sociāli mazaizsargātajām grupām, tostarp sievietēm un imigrantiem visdažādākajās pasaules valstīs. Abi itāļu mākslinieki ir ilggadēji pedagogi, kas, viesojoties ārvalstīs, labprāt piedalās vieslekcijās, publiskās sarunās un darbnīcās ar teātra mākslas studentiem.
Biļetes pieejamas tiešsaistes biļešu tirdzniecības vietnē.
0