23. oktobrī mirusi literatūrzinātniece Dzidra Vārdaune (06.06.1928.–23.10.2023.), pavēstījis Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Dzidra Vārdaune (1928–2023) beigusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1957). Bijusi Literatūras, folkloras un mākslas institūta (laika gaitā institūtam bijuši dažādi nosaukumi) (1957–2000) zinātniskā līdzstrādniece.
Vārdaunes zinātniskās intereses aptvērušas visu literatūras veidu pētniecību. Drāmas teorijā pētījusi traģēdijas žanru, izstrādājot monogrāfiju "Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā" (1973), rakstījusi par monologu un dialogu drāmā, pievērsusies arī atsevišķu dramaturgu daiļradei (Jānis Jurkāns, Gunārs Priede). Apcerējusi īsprozas žanrus – eseju un miniatūru (kopdarbā "Prozas žanri", 1991). Rakstījusi pārskatu par latviešu dzeju (Latviešu literatūras vēsture, 3. sēj., 2001), izstrādājusi portretpētījumus par Āriju Elksni, Māru Zālīti, Māru Misiņu, Andreju Eglīti, Māri Čaklo. Sastādījusi Andreja Eglīša Rakstus 7 sējumos (2002–2006) un Māra Čaklā Rakstus (1–2, 2017–2020; sagatavojusi izdošanai 3. sējumu).
"Literatūrzinātnē šādiem izņēmumiem, kad interpretētājam nepastāv žanru un [literatūras] veidu barjeras, pieder arī Dzidra Vārdaune. Viņas profesionālais veikums ir nozīmīgs ne vien drāmas un prozas, bet arī dzejas laukā. [..] Spēja iedzīvoties dzejas materiālā un "šifrēt" dzejas tēla un reizē arī sacerētāja talanta noslēpumu skaidrā un tīrā, modīgiem svešvārdiem nepiesātinātā valodā, iespējams, ir galvenie veiksmes rādītāji. Un vēl – māka pārvaldīt vielu un disciplinēt domu," Dzidru Vārdauni raksturojis literatūrzinātnieks Broņislavs Tabūns.
Informācija par atvadīšanos sekos.
"Satori" izsaka visdziļāko līdzjūtību Dzidras Vārdaunes tuvajiem.
0