Noslēdzies Latvijas Kultūras akadēmijas veiktais pētījums par kultūras projektu un pasākumu nozīmi Rīgas apkaimēs, informē pētījuma projekta vadītāja Ieva Zemīte.
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra pētnieki sadarbībā ar akadēmijas docētājiem, studentiem un konsultantiem beiguši darbu pie pētījuma Kultūras pieejamības un līdzdalības iespējas Rīgas apkaimēs. Lai arī programma "Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" vēl turpinās, no maija līdz novembrim pētījuma ietvaros tika veikta situācijas analīze piecās Rīgas apkaimēs – Pļavniekos, Sarkandaugavā, Vecmīlgrāvī, Bolderājā un Imantā, vērtējot, kā programmas ietvaros apkaimēs realizētie kultūras projekti ietekmējuši apkaimju attīstību un vai iedzīvotājiem ir svarīga kultūras projektu norise savā apkaimē. Pētījuma ietvaros veikta iedzīvotāju aptauja, intervēti uzņēmēji un kultūras pasākumu organizatori. Pētījums pieejams šeit.
Pētījuma rezultāti liecina, ka apkaimēs, kurās tiek investēts vides labiekārtošanā un aktīvās atpūtas nodrošināšanā, iedzīvotāji ir apmierinātāki ar dzīvi, tie vairāk laika pavada kopā ar citiem apkaimes iedzīvotājiem. Šie iedzīvotāji ir atvērtāki pieņemt mākslas darbus un vides objektus. Taču pētījuma dati apliecina arī to, ka apkaimēs ir par maz iedzīvotāju interesēm atbilstošu kultūras pasākumu, neskatoties uz to, ka iedzīvotāji izsaka vēlēšanos apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus savā apkaimē. Kultūras projektu trūkums ir arī viens no nozīmīgiem iemesliem iedzīvotāju neapmierinātībai ar dzīvi savā apkaimē.
Pētījums atklāj, ka programmas "Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" tematiskā līnija "Ceļu karte", kas bija orientēta uz piedāvājumu Rīgas apkaimēs, ir palielinājusi interesi par apkaimēm kā pievilcīgām kultūras pasākumu norises vietām kultūras dzīves organizatoru skatījumā, turklāt pieejamais finansējums nodrošināja iespēju vietējiem apkaimju organizatoriem īstenot savas idejas plašākā mērogā. Kultūras pasākumu piedāvājums 2014. gadā apkaimēs bija lielāks kā iepriekšējos gados, un kultūras pasākumu apmeklētāju skaits arī nedaudz pieauga, nodrošinot nepārtrauktību piedāvājumā.
Kā arī pētījums liecina, ka "Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" ir apkaimju kultūras dzīves organizatoriem devusi impulsu kultūras pasākumu apmeklētāju skaitu lēnām, bet mērķtiecīgi turpināt palielināt. Viens no būtiskākajiem pētījuma secinājumiem ir tāds, ka Rīgas pašvaldības kultūras dzīves organizatoriem sadarbībā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem regulāri jāveido stabils kultūras piedāvājums apkaimēs, jo iedzīvotāji neanalizē, kāpēc pasākumi notiek, bet apmeklē, ja tie notiek regulāri. Pētījuma rezultātā iegūtie dati ir nozīmīgs pamats, lai varētu veidot pierādījumos balstītus argumentus lēmumiem par Rīgas apkaimju iedzīvotāju kultūras līdzdalības paaugstināšanas instrumentiem, uzskata pētījuma autori.
0