Jesajas Berlina centra (JBC) lekciju sērijā "Svarīgu ideju vēsture" 22. oktobrī plkst. 19.00 notiks ceturtā publiskā lekcija. Šajā reizē tā būs veltīta jēdzienam "demokrātija", par ko stāstīs klasiskā filoloģe un publiciste Agnese Irbe.
Lekcija notiks JBC mājvietā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, taču sabiedrības veselības risku dēļ plašākai publikai būs pieejama tiešraidē Jesajas Berlina Centra "Facebook" lapā un Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā. Tiešsaistē būs iespējams arī uzdot rakstiskus jautājumus.
Par lekciju, kuras pilnais nosaukums ir "Atēniešu tautvaldība: izcelsme, darbība, pretinieki, mantojums", tās autore saka: "Stāstīšu par senās Helladas lielāko un ietekmīgāko pilsētvalsti – Atēnām un tās valsts iekārtu. Vēsturnieki Atēnas uzskata ne tikai par senāko zināmo tautvaldību, bet arī par galējo jebkad īstenoto tiešās tautvaldības paveidu. Iekārta attīstījās ilgākā laika posmā un pastāvēja kā neatkarīgas pilsētvalsts politiskā organizācija no aptuveni 507. līdz 338. gadam pirms mūsu ēras.
Iezīmēšu tās vietu militārajā, ekonomiskajā un reliģiskajā ainā. Atēnas nav iespējams saprast bez to lielā idejiskā un morālā pretinieka – Spartas, tāpēc stāstīšu arī par to. Aprakstīšu institūciju uzbūvi un darbību, pilsonības noteiksmi, laikabiedru skepsi, bailes un iekārtai veltīto kritiku (jo īpaši Platona un Aristotela), dažādas iekšpolitikas un ārpolitikas krīzes un veidu, kā tās pārvarēja. Runāšu arī par tautvaldības idejisko mantojumu un tā vērtējumu.
Ar politisko teoriju un vēl vairāk ar politisko filozofiju ir iespējams nodarboties tīri abstrakti – izdomājot un aprakstot taisnīgu un ilgtspējīgu valstiskās kopienas pārvaldes modeli. Taču, domājot par, piemēram, demokrātisko modeli, ir vērts apskatīt un izzināt reālus vēsturiskus mēģinājumus to iedzīvināt. Seno atēniešu iekārta ir viens šāds ļoti ietekmīgs modelis, par kuru ir pamācoši zināt. Ko tas nozīmē, ka "valda tauta"? Kādas ir attiecības starp "tautas valdīšanu" un "likuma valdīšanu"? Par demokrātiskām dēvētas iekārtas, kurās dzīvojam šodien, pat Šveici ar tās referendumu sistēmu, senie atēnieši nebūtu atzinuši par tautvaldībām.
Lekciju gatavoju, izmantojot vienīgi antīko autoru, vēsturnieku un filozofu, atēniešu tautvaldības pilsoņu vai laikabiedru tekstus."
Agnese Irbe, Dr. philol., ir klasiskais filologs, antīko zinātņu doktore (Parīzes Sorbonnas un Strasbūras universitātes). Aizstāvējusi disertāciju par Sokrata mācekļa Ksenofonta politiskajām nostādnēm. Latviski tulkojusi Hipokratiskos rakstus un Epikūru. Pēdējā desmitgadē nodarbojas ar Aristoteli.
Par lekciju sēriju "Svarīgu ideju vēsture":
Rīgā dzimušais filozofs Jesaja Berlins (1909-1997) bija pārliecināts, ka jēdzienu un ideju vēstures zināšana var palīdzēt šos jēdzienus un idejas labāk saprast un veiksmīgāk lietot. Sekojot šai pieejai, Jesajas Berlina Centrs rīko lekciju sēriju "Svarīgu ideju vēsture", kurā tiek aplūkoti dažādi nozīmīgi politiskās un sociālās filozofijas jēdzieni un to nozīmju mainība cauri laikiem.
Ikdienas valoda, runājot par sociālām un politskām norisēm kā privāti, tā publiski, ir pilna ar tādiem pielādētiem, neviennozīmīgiem vārdiem kā "brīvība", "tiesības", "vara", "liberālisms", "sociālisms", "demokrātija", "populisms", "kolektīvs", "tauta", "nacionālisms" un daudziem citiem. Šie vārdi attiecas uz kaut ko mums acīmredzami svarīgu, taču bieži vien tiek lietoti, īsti neapzinoties to saturu un dažādās iespējamās nozīmes.
Lekciju sērijā "Svarīgu ideju vēsture" katrā lekcijā tiek aplūkots viens šāds jēdziens. Lekcijas notiks JBC mājvietā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, taču pirmajos mēnešos sabiedrības veselības risku dēļ plašākai publikai būs pieejamas tiešraidē. Tiešsaistes skatītājiem pēc katras lekcijas būs iespēja uzdot savus jautājumus rakstiski.
0