Latvijas Republikas Ministru kabinets, foto – Dārta Vijgrieze
 
Aktualitātes
18.05.2016

Kas kopīgs Stambulas konvencijai un ēnu ekonomikai Latvijā?

Komentē
0
Saglabā

Aizvadītajā nedēļā mediju dienaskārtībā bija trīs lieli notikumi. Uzaicinājums Latvijai pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktā Stambulas konvencija un pētījums par ēnu ekonomikas apmēru Latvijā. Atskatoties uz nedēļas notikumiem, arvien vairāk redzu kopsaucējus starp pēdējiem diviem.

Reti kad esmu sēdējis Ministru prezidenta Māra Kučinska iknedēļas preses konferencē pēc valdības sēdes ar tādām dusmām, skatoties, kā viena no augstākajām valsts amatpersonām cenšas izlocīties, konkrēti neatbildot uz mediju jautājumiem par Tieslietu ministrijas ārpakalpojumā pasūtīto Stambulas konvencijas juridisko analīzi. Tai iztērēti trīs tūkstoši eiro. Tieslietu ministrijas pārstāvji nule kā bija atzinuši, ka konvencijas "juridiskais analizētājs" izraudzīts, ņemot vērā jau iepriekš pausto viedokli par attiecīgo jautājumu. Respektīvi – Tieslietu ministrija vēlējās, lai analīzē tiek secināta lieta X, kas sakrīt ar ministriju pārraugošās Nacionālās apvienības viedokli, un tas arī notika. Mediju tincināšanas iespaidā premjers atzina, ka gluži tā laikam darīt nevajadzēja, bez šādas analīzes varēja iztikt, taču – vai kādam par to būtu jāuzņemas atbildība? Aizmirstiet!

Diendienā rakstu par dažādām ekonomikas tēmām, tāpēc nav man spēju kvalitatīvi un objektīvi vērtēt Stambulas konvenciju un spriest, vai Latvijai vienošanos parakstīt, bet par to arī nav stāsts. Nerunāsim arī par to, ka Tieslietu ministrija veido juridiskus atzinumus par katru nopietno jautājumu valdības dienaskārtībā un tagad ik nedēļu būs jāmēģina saprast – lasu talantīgu speciālistu atzinumu vai Nacionālās apvienības viedokli kādā konkrētā jautājumā? Arī par to nav stāsts. Stāsts ir par dusmām, redzot premjeru, cenšoties neaizskart trauslās koalīcijas partnera jūtas un vienlaikus nekrist ar seju dubļos sabiedrības priekšā, tāpēc ka arī viņam bija skaidrs. Ir nošauts greizi. Pat ļoti.

Politika. Šķērma un liekulīga. Premjera preses konference otrdien beidzās, dusmas norima, un, iespējams, šis komentārs nebūtu tapis, ja vien pēc dažām dienām, ceturtdien, nenotiktu ikgadējā konference par ēnu ekonomiku Latvijā, kurā tostarp tika prezentēts pētījums par tās apmēru valstī (vairāk nekā piektdaļa jeb 21,3 % no iekšzemes kopprodukta). Puse valdības pārstāvju pēdējo mēnešu laikā ar putām uz lūpām ir klāstījuši, ka šī būs prioritāte – mēs cīnīsimies ar ēnu ekonomiku, gūsim vairāk ieņēmumu, spēsim finansēt sāpīgos jautājumus valstī un varēsim laimē diet. Šīs pašas runas dzirdēju ceturtdien. Retorika par to, kas jādara ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā, lielākoties visiem valdības pārstāvjiem ir vienāda. Pirmkārt, jāapkaro ļaunprātīga izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Otrkārt, jāskaidro sabiedrībai, ka viņu samaksātā nodokļu nauda tiek iztērēta pārdomāti, adekvāti un racionāli.

Klausoties runas par ēnu ekonomiku, prāts atgriezās divas dienas senā pagātnē. Sēdēt valdības namā un klausīties, kā premjers cenšas neizteikties pārāk skarbi par Tieslietu ministrijas rīcību un skaidro atbildības neprasīšanu no nevienas amatpersonas ar "mēs tāpat vienojāmies atbalstīt" argumentu. Ziniet, liekulis! Kā lai valsts prasa godprātīgu nodokļu nomaksu, ja tajā pašā laikā Ministru prezidents, politisku motīvu vadīts, cenšas attaisnot līdzekļu izšķērdēšanu? Vainīgs nav neviens, un visi aizmirsīsim.

Valdība var izstrādāt ēnu ekonomikas apkarošanas plānus, pasniegt balvas lielākajiem nodokļu maksātājiem un pasūtīt sliktas dziesmas, aicinot #nomaksāt, taču, skatoties uz šādu liekulību, es ne uz mirkli neesmu pārsteigts par to, ka Latvijas iedzīvotāji nejūtas motivēti finansēt izšķērdību.

Es vienmēr esmu uzskatījis, ka labs žurnālists var būt tikai tāds cilvēks, kurš kļūst patiesi dusmīgs par lietu kārtību savā vidē. Žurnālistam ir jābūt motivācijai skaidrot neskaidro, uzzināt līdz šim nezināto un atmaskot liekulību un blēdību. Žurnālistam ir jābūt dusmīgam, lai cerētu kaut ko panākt. Drīz sāksies mans piektais gads žurnālistikā, es reti kad esmu bijis tik dusmīgs, cik aizvadītajā nedēļā.

Ivo Butkevičs

Ivo Butkevičs ir ziņu aģentūras BNS redaktors.    

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!