Pēc septiņus gadus ilgušās ēkas rekonstrukcijas 2024. gada martā Jaunais Rīgas teātris atgriežas savās vēsturiskajās mājās. Atgriešanās tiek svinēta ar pieciem notikumiem – grāmatu, filmu un trim izrādēm –, kuri skatītājiem sniedz iespēju atcerēties teātra vēsturi un redzēt teātra atklāšanas jauniestudējumus visās trijās Lāčplēša ielas zālēs.
JRT rekonstruētās ēkas atklāšana notika 29. februārī. Atklāšanas runā teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis pauda: "Pirmo reizi runas par to, ka šī ēka ir avārijas stāvoklī un tai ir vajadzīgs kapitālais remonts, sākās, kad es vēl nebiju piedzimis. Un tagad nepagāja ne septiņi gadi, kad tas remonts ir galā. Protams, gāja traki, bet šodien mēs visas tās peripetijas un kaislības aizmirstam tāpēc, ka galvenais ir rezultāts. Un rezultāts, Zaiga, ir fantastisks. Tā māja ir gan skaista, gan funkcionāla. Es pieņemu, ka arhitektūrā visgrūtākais ir uzbūvēt teātri, jo tur ir pārāk daudzi un sarežģīti dotie nosacījumi. Te ir pagātnes zona, un te ir jaunā zona – gan vēsturiskais, gan modernais gals. Tēlaini izsakoties, no pagātnes uz nākotni ved caurspīdīgs tilts."
"Ir 2024. gads. Mēs sākām projektu 2014. gadā. Manā dzīvē tie ir 10 gadi. Vispirms bija projektu konkurss, tad iepirkumi. Pirms septiņiem gadiem sākās būvniecība. Jaunais Rīgas teātris pārvācās uz Tabakas fabriku. Kamēr tas notiek, viss liekas grūti, bet tagad, skatoties atpakaļ, tie 10 gadi nekas nav. Nevienā pasaules malā kultūras projekti netop ātri un viegli. Pie tam sākās karš, bija covid epidēmija, ekonomiskā krīze. Esmu ļoti lepna par rezultātu, ka valsts finansētā objektā varam sasniegt augstu kvalitāti. Nāciet un baudiet!" aicināja arhitekte Zaiga Gaile.
Grāmata par JRT vēsturi "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās" jau ir izdota, un tajā iekļauti vienpadsmit stāsti un vairāk nekā 130 bildes par teātra dzimšanu un dzīvi.
Foto: Jānis Deinats.
Pirmo jauniestudējumu Lāčplēša ielā – izrādi "Sapņu tulkotāju sekta" pēc Milorada Paviča romāna "Hazāru vārdnīca" – Lielajā zālē veido teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis: "Septiņus gadus, kopš bijām prom, domājām un nevarējām izdomāt, ar kādu izrādi atklāt jauno Jauno Rīgas teātri. Tas nebija viegli, jo gribējās atrast ideju un materiālu, kam vajadzēja atbilst pārāk daudziem kritērijiem. Lai tur būtu lomas visiem JRT aktieriem. Lai tā būtu izrāde arī par mūsu, Jaunā Rīgas teātra, kompāniju un tās vēsturi. Lai tā būtu izrāde par aktiera un teātra dabu. Lai tā būtu izrāde par trauksmaini sarežģīto laiku, kurā dzīvojam. Lai šī izrāde būtu metafora arī par Latvijas likteni un tās iespējamo nākotni. Lai šī izrāde būtu ceļojums laikā un telpā, apkārt visai pasaulei un cauri visiem laikiem. Lai tajā krustotos visas cilvēka dzīves horizontāles un vertikāles. Lai šī izrāde būtu poētiska un lai tās teksts būtu ar visaugstāko literatūras zelta provi. Uzdevums atrast šādu materiālu var likties neiespējams. Bet mums tas izdevās. Milorada Paviča romāns "Hazāru vārdnīca" deva iedvesmu šai JRT atklāšanas izrādei. Tas ir stāsts par kādu senu un teiksmainu tautu, hazāriem, kuri patiešām dzīvoja pirms 1000 gadiem, apmēram tai pašā teritorijā (starp Kaspijas un Melno jūru), kur tagad Ukrainā izšķiras pasaules un arī mūsu liktenis. Un visbeidzot. Bija svarīgi, lai šajā izrādē būtu tas, ko mums JRT patīk darīt vislabāk. Darīt, ko tādu, ko neesam nekad darījuši pirms tam." Izrādē piedalās visi teātra trupas aktieri.
Filma "Kur mājo teātris?" – dokumentāla koncertfilma par pēdējo JRT sezonu leģendārajā teātra namā. Par došanos prom un atgriešanos. Koncertfilma ir mēģinājums notvert to īpašo atmosfēru, kas valdīja vēsturiskajā namā pirmajos 20 JRT pastāvēšanas gados un turpina valdīt arī šodien. Dienas un naktis, ziedi un aplausi, smiekli un asaras un, protams, – aktieri. Režisors – Gatis Šmits.
Foto: Iveta Vavode.
Ar izrādi Melnais gulbis" pēc F. Dostojevska romāna "Idiots" tiks atklāta JRT Jaunā zāle – unikāla skatuve, kādas vecajā Lāčplēša ielas teātrī nemaz nebija. Šis ir pilnīgi jauns spēles laukums, kas piedāvā vēl nebijušas tehniskās iespējas.
"Melnā gulbja" teorija ir zinātniska metafora par notikumu, kurš nāk absolūti negaidīts, neparedzams un kas pilnībā izmaina pastāvošo situāciju. Šo apzīmējumu lieto gan ekonomikā, gan militārajā leksikā, gan politikā. Šis apzīmējums vēsturiski radies no pieņēmuma, ka melni gulbji dabā neeksistējot. Līdz pēkšņi vienā jaukā dienā Austrālijā tika atklāts šīs sugas pārstāvis.
Mūsu izrādes gadījumā "melnā gulbja" metafora ir atsauce gan uz krievu klasisko baletu, gan uz aktuālo politisko kontekstu, gan uz dažiem Dostojevska romāna "Idiots" varoņiem.
Šī tik sen atpakaļ sarakstītā parafrāze par Mariju Magdalēnu un Jēzu Kristu, kurš augšāmcēlies, šodienas kontekstā liek paskatīties uzmanīgāk un pārlasīt romānu rūpīgāk – ko tad īsti autors mums ir gribējis pateikt? Un vai tik mēs neesam kaut ko pārpratuši vai pārāk ilgi aizkavējušies savās ilūzijās?
Režisors un scenogrāfs – Alvis Hermanis. Lomās – Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Jevgēnijs Isajevs, Sandra Kļaviņa, Inga Tropa, Jānis Grūtups vai Ivars Krasts, Evelīna Priede, Agate Krista, Aminata Grieta Diarra, Ritvars Logins, Dāvids Pētersons, Sabīne Tīkmane, Toms Harjo.
JRT Mazās zāles atklāšana – izrāde bērniem un viņu vecākiem "Bilžu vakars ar Sprīdīti". Pasaka un bērnība pamazām pārvērtusies ikdienā un pieaugušo dzīves ritmos, bet varbūt šī saikne ar pasaku nav zaudēta, varbūt mēs varam kopā atcerēties, atgriezties šajā sajūtā, vērtībās, aizrautībā, kas bija tad, kad pasaule rādījās tikai kā brīnums, neierobežotu piedzīvojumu un laimes variāciju iespēja. Varbūt stāsts mums vēstī kaut ko, ko mēs domājam, ka zinām, bet patiesībā esam aizmirsuši. Atminēties palīdzēs bilžu skatīšanās un jautra ņemšanās ar notikumu restaurāciju. Gunārs Sprīdis ir gatavs atkal kļūt par Sprīdīti, lai iepriecinātu vecmāmiņu viņas dižajā jubilejā un satiktu savus tuvākos.
Izrāde gan tiem, kuri labi pazīst Sprīdīti, gan tiem, kuriem Annas Brigaderes reiz vēstītie notikumi būs jaunums.
Režisors – Jēkabs Nīmanis. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Līga Zepa. Lomās – Guna Zariņa, Jānis Skutelis, Jana Čivžele, Elīza Dombrovska.
0