Grupa "Juuk"
 
Aktualitātes
23.02.2024

Grupa "Juuk" aicina risināt samilzušās problēmas ar latviešu mūziku radio un TV

Komentē
0

Reaģējot uz LTV1 raidījuma "Kultūršoks" epizodi par latviešu popmūzikas vietu Latvijas mūzikas patēriņā un kvotām kā iespējamo atbalsta formu, alternatīvā folkroka grupa "Juuk" izsūtījusi publisku vēstuli, kurā dalās ar savu pieredzi mūzikas izplatīšanā un aicina sabiedriskos medijus vairāk domāt par latviešu mūzikas pieejamību. Līdzās "Juuk" dalībniekiem Edgaram Šubrovskim un Oskaram Jansonam vēstuli parakstījuši vairāk nekā 60 domubiedru mūzikas nozarē: mūziķi, producenti, koncertu rīkotāji un koncertvietu saimnieki.

Kā norāda "Juuk", kaut arī ideja par lielāku latviešu oriģinālmūzikas īpatsvaru radio ir atbalstāma, trūkst skaidrības, vai kvotas palīdzētu veicināt arī mūzikas daudzveidību radioviļņos. "Vai [kvotas] pavērs ceļu roka, alternatīvajai, džeza, instrumentālajai, folka un pat no meinstrīma nedaudz atšķirīgai popmūzikai – tātad arī lielākam mūziķu pulkam? Vai tā būs iespēja radio dzirdēt novērtētos “Zelta Mikrofona” nominantus, no kuriem daļu klausītāji radioviļņos nedzird teju nekad? Vai tomēr realitātē tas vienkārši nozīmēs vairāk skanējumu (un naudas) tai pašai vecajai, labajai popa spicei vairākās radiostacijās?" vaicā grupa.

Kā teikts vēstulē, par problēmām sadarbībā ar sabiedriskajām radiostacijām "Juuk" likusi domāt arī pašu pieredze ar savas mūzikas izplatīšanu. Piemēram, 2022. gadā piedāvājumam atskaņot dziesmu "Dzejnieks" no kritikas augstu novērtētā albuma "Muļķa stabule" atsaukušies tikai daži radiokanāli: "Adresāti no LR5 un vēl vairāki citi kārtējo reizi neatbildēja pilnīgi neko, lai gan kā dziesma, tā sūtījums bija noformēti atbilstoši visām šī radio mājaslapā publicētajām prasībām. Atbildēja vien daži interesenti, no kuriem radio "Naba" vienīgie dziesmu ielika pastāvīgajā rotācijā, un tā "Nabas" 2022. gada topā ieņēma pirmo vietu starp latviešu mūziķu skaņdarbiem."

Kā uzsver grupa, veiksmīga mūziķu sadarbība ar radio ir īpaši svarīga, jo radiostacijas joprojām ir viens no galvenajiem kanāliem, caur kuru vietējiem mūziķiem sasniegt auditoriju: "Internets, lai arī ko daudzi stāstītu, joprojām nav galvenais mūziķu atklāšanas avots visai lielai publikas daļai (Latvijas Radio programmas nedēļā klausās aptuveni 775 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju). Jā, ļoti daudzi joprojām izdzird savu jauno mūziku, atklāj sev izpildītājus tieši radio un TV. Un starp šiem cilvēkiem ir koncertu un festivālu rīkotāji, reģionu kultūras iestāžu darbinieki – dažādi cilvēki, kuri aicina mūziķus koncertēt un pelnīt."

Tāpat grupa norāda uz vairākiem sistēmiskiem trūkumiem vietējo mediju komunikācijā ar mūziķiem, tostarp problēmām ar sabiedriskā radio e-pasta saziņas sistēmu, kas vēstules ar iesūtītajām dziesmām nereti mēdz "atmest atpakaļ": "Latvijas Radio e-pastu sistēma ir īpaši šīs organizācijas vajadzībām uzkonstruēts, oldskūls monstrs, kurš ir pārpratis savu uzdevumu un atmet atpakaļ tavu e-pastu ikreiz, kad tu to sūti vairākām adresēm un šad tad arī tad, ja sūti vienai," stāsta "Juuk". Grupa arī pārmet atgriezeniskās saites trūkumu ar radio – "Dziesmas iekrīt kā akā, un var tikai zīlēt, vai kāds tās vispār ir noklausījies, jo atbildes neseko," teikts vēstulē.

Tāpat uzmanība vērsta arī uz pretrunām radio atskaņojamo dziesmu atlases principos – kā norāda "Juuk", pat ja dziesma atbilst radio stratēģijā definētajam profilam, nav garantijas, ka tā nokļūs lielāko radiostaciju ēterā. Tāpēc ārpus Rīgas iespējams dzirdēt tikai ierobežotu daļu latviešu oriģinālmūzikas: "[Radio] "Naba" beidz skanēt, teju izbraucot no Rīgas – 2,9 % Latvijas teritorijas, LR5 jau skan daudz plašākā teritorijā (ap 30 %), bet LR2 – praktiski visur (95 %). Attiecīgi šlāgeri un pops ir tas, ko no Latvijas mūziķu veikuma dzird visā Latvijā, bet, ja tavu dziesmu spēlēs tikai "Naba", reģionos to nedzirdēs, lai cik laba tā būtu," norāda grupa.

Vēstulē "Juuk" vēršas arī pie LTV, norādot, ka pašlaik regulārajā ēterā ir tikai viens latviešu oriģinālmūzikai veltīts raidījums – "Latvijas šlāgeraptauja", līdz ar to vienīgā iespēja mūziķiem sasniegt sabiedriskās televīzijas skatītājus esot "spēlēt dzīvajā" tam nepiemērotos apstākļos un formātos: "Mums ir zināmi trīs šādi raidījumi – “Rīta Panorāma” (celies agrāk par gaiļiem un spēlējot mēģini neaizmigt), “Kultūrdeva” (celies normālā laikā un vari pajokoties ar Henrietu) un “Gudrs, vēl gudrāks” viktorīna skolēniem, kur raidījuma beigās Grēviņš (paldies, Tom!) iedod skatuvi mūziķiem. Uz visiem Latvijas pop, rok, indie, hip hop, folk u.c. mūziķiem trīs raidījumi plus daži svētku koncerti. Visi šie raidījumi ir jauki un paldies viņiem par iespēju, tomēr tās visas ir TV studijas, kuru atmosfēra ir domāta raidījumam, nevis koncertam."

Vēstulē iezīmētas arī vairākas prasības, lai uzlabotu sadarbību starp mūziķiem un medijiem: nodrošināt adekvātas, kvalitatīvas saziņas iespējas, skaidrus kritērijus mūzikas vērtēšanai, skaidru un caurspīdīgu mūzikas izvērtēšanas procesu ar atgriezenisko saiti, kā arī izstrādāt Latvijas sabiedrisko mediju vīziju un plānu vietējās mūzikas popularizēšanai/platformai.

Tāpat grupa aicina sabiedriskās radiostacijas nodrošināt iesūtīto dziesmu rotāciju un funkcionējošu saziņas kanālu, caur kuru mūziķi varētu iesniegt savas dziesmas, kā arī rūpēties par mūzikas daudzveidību, atskaņojot dažādu žanru un formātu dziesmas, ne tikai radiohitus.

Grupa arī aicina pārdomāt sabiedriskā radio lomu: " Mums nav jautājumu par privāto radio attieksmi – viņu misija ir pelnīt saimniekam piķi, nevis spēlēt latviešu mūziku un balstīt latviešu kultūru. Tā ir cita saruna likumdošanas līmenī. Taču Latvijas kultūras atbalsta misiju ir uzņēmies sabiedriskais medijs un mēs sagaidām, ka tas to pildīs atbildīgi. Ir jāsakārto saziņa un jāveido solītā platforma, ar kuru mūziķi var rēķināties. Platforma nozīmē kā minimums iespēju tikt uzklausītiem. Ja izdodas, tā ir iespēja tikt pie jaunām sadarbībām, koncertu piedāvājumiem, klausījumiem straumēšanas vietnēs (jā, saikne darbojas arī šādā virzienā)."

Vienlaikus, kā uzsver "Juuk", platformas došana mūziķiem nozīmē arī taustāmu atbalstu nozarei: "Tā ir iespēja mazināt spiedienu uz finansējuma avotiem, jo dotu mūziķiem vairāk iespēju pelnīt pašiem. Vienkāršāk sakot – nedodiet mūziķiem naudu, dodiet medijus."

"Ja šim rakstam – vēstulei – izdosies iekustināt sastāvējušos ūdeņus un pavērt ceļu daudzveidīgākai mūzikai, esam pārliecināti, ka arī Latvijas muzikālā ainava gūtu iespēju kļūt daudz interesantākai gan vietējam, gan ārzemju klausītājam. Beigu beigās tā ir iespēja veidot mūsdienīgas, atklātas, godīgas attiecības starp mūziķiem un medijiem," uzsver "Juuk".

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Ko iesakām šodien?
Ko iesakām šodien?
Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!