Šā gada 9. jūlijā Cēsīs tiks atklāts sešpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls. Starp nupat izziņotās programmas spilgtākajiem notikumiem ir Riharda Vāgnera operas "Tristans un Izolde" iestudējums, kas pirmo reizi pēc 100 gadiem Latvijā izskanēs pilnā garumā, kā arī Kristas un Reiņa Dzudzilo un komponista Krista Auznieka veidota audiovizuāla performance "Klusums krīt", kas norisināsies mežā, kur savulaik holokaustā nogalināti 200 ebreji.
Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas dienā, 9. jūlijā, plkst. 16.00 koncertzāle "Cēsis" skanēs Riharda Vāgnera operas "Tristans un Izolde" pilnatskaņojums. Šis ir unikāls notikums, jo pēdējo reizi kas tāds Latvijā noticis 1921. gadā. Pēdējos gados parasti tika atskaņota kāda no operas daļām, turpretim Cēsīs varēs dzirdēt visu uzvedumu, kas ilgst vairāk nekā četras stundas.
No ķeltu leģendas pārņemtais Tristana un Izoldes stāsts ir viens no skaistākajiem mīlasstāstiem pasaules mūzikā. Vāgnera jutekliski piesātinātās operas atskaņojums prasa īpašas vokālās, instrumentālās un emocionālās prasmes. Tādēļ Cēsīs to izpildīs izcils solistu un instrumentālistu sastāvs. Galvenajās lomās: Eiropas operteātru zvaigzne, vācu tenors Marko Jenčs (Marco Jentzsch) un latviešu operdziedātāja Liene Kinča kā Tristans un Izolde, zviedru mecosoprāns Martina Dike (Martina Dike), vācu basbaritons Olivers Cvargs (Oliver Zwarg) un latviešu basbaritons Egils Siliņš, kurš jau zināms kā teicams Vāgnera interprets. Operas koncertatskaņojumā Cēsīs piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga, kurš pēdējos gados Latvijā ar panākumiem iestudējis vairākus Vāgnera opusus.
Vizuālās mākslas programmā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā no 9. jūlija līdz pat 14. augustam būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde "Zilā līča māja". Tās balsts ir Evitas Vasiļjevas un Kaspara Groševa sadarbība, kurā savienojas divas atšķirīgas un vienlaikus radniecīgas mākslinieciskās prakses, kurās būtiskas ir mākslas darbu attiecības ar telpu un tās elementiem. Ekspozīciju veidos mākslinieku radītas skulptūras, instalācijas, lielformāta arhitektoniskas struktūras, video un gleznas, kas apdzīvos Cēsu Laikmetīgā mākslas centra arhitektūru. Projekts sasaucas ar NSRD (Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas) bagātīgo un pieblīvēto darbību un idejām par "aptuveno mākslu", pārceļot Hardija Lediņa utopisko Pārdaugavas ainavas zīmējumu "Zilā līča māja" (1984) uz Cēsīm, apņemot visu izstāžu ēku ar iegremdējošu, daudzslāņainu instalāciju. Sajaucot industriālās vides raupjumu ar instalācijas vibrācijām telpā, mākslinieki vēlas šķetināt un savirpuļot mūsdienu un nesenās pagātnes mākslas procesu dzinuļus, kas parādās gan izstādes izpildījumā, gan materiālos un to saspēlē, muzikāli un vizuāli. Izstādes kuratores – Daiga Rudzāte un Žanete Skarule.
Tāpat no 9. jūlija Cēsu izstāžu namā būs apskatāma izstāde "Bruno Vasiļevskis. P.S." Tās uzmanības centrā ir viena no spilgtākajām personībām Latvijas 20. gadsimta otrās puses glezniecībā. Ekspozīcija iecerēta ne tikai kā atskats uz Vasiļevska daiļradi, bet arī kā radoša izmeklēšana, tiecoties atklāt viņa gara radiniekus un atstātos nospiedumus Latvijas mākslas ainā. Izstādē līdzās Bruno Vasiļevska darbiem būs skatāmi Imanta Lancmaņa, Jura Pudāna, Maijas Tabakas, Miervalža Poļa, Līgas Purmales, Valda Līcīša, Līvijas Endzelīnas, Daces Lapiņas, kā arī Jāņa Blanka, Zanes Tučas un Jāņa Šneidera darbi. Izstādes kurators – Vilnis Vējš.
Koncertzāles "Cēsis" galerijā būs skatāma Daiņa Pundura izstāde "Lielo dzīvnieku gaidot". Ekspozīcija ir iecerēta kā inscenējums pagātnē nenotikušiem notikumiem. Tajā keramikas trauki mijiedarbībā ar telpu un notikumiem var kļūt par mediju, sasniedzot ekspresijas intensitāti, kas robežojas ar fiziski sajūtamu klātbūtni.
Festivāla muzikālā programma turpināsies 5. augustā Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā, izskanot koncertam "Hildegardes meditācijas". Tas veltīts Bingenes Hildegardei – viduslaiku vizionārei, mūķenei, dziedniecei un komponistei, kuras darbus varēs dzirdēt programmā. Līdzās Hildegardes dziedājumiem koncertā būs arī 12.–13. gadsimta spāņu vokālā mūzika, Kastīlijas valdnieka Alfonso X kompozīcijas, renesanses meistara Orlando Gibonsa opusi, Parīzes Madlēnas baznīcas ērģelnieces Žannas Demesjē mūzika un Arvo Perta sakrālie šedevri. Koncertā piedalīsies vokālā grupa "Putni", ērģelniece Kristīne Adamaite, dziesminiece Anta Eņģele un sitaminstrumentāliste Virdžīnija Laube-Vītiņa. Programmas mākslinieciskā vadītāja ir Antra Dreģe.
Savukārt par tradīciju kļuvušais festivāla brīvdabas notikums būs vērojams 7. augustā plkst. 19.00 Cēsu pils parka estrādē, kur vasaras vakara noskaņās apmeklētājus priecēs Raimonds Pauls, Daumants Kalniņš un Latvijas Radio bigbends kopā ar stīgu grupu. Koncertā līdzās Ineses Zanderes iedvesmotām tarantellām, vīgriežu valšiem, sapņiem, cielavām un cīruļiem skanēs populāras Maestro dziesmas ar Alfrēda Krūkļa dzeju, klausītāji varēs atsaukt atmiņā balādes ar Imanta Ziedoņa tekstiem, un programmā iekļauts arī Raimonda Paula 60. gadu instrumentālais skaņdarbs "Dienvidu akvareļi".
Savukārt 12., 13., un 14. augustā norisināsies audiovizuāla performance "Klusums krīt", kas veidota kā veltījums holokaustā iznīcinātajai Cēsu ebreju kopienai. "Klusums krīt" ir lūgšana par mirušajiem ar mūzikas un valodas klātbūtni. Performance noritēs mežā, kurā nacistiskās okupācijas laikā 1941. gada augustā tika nogalināti 200 ebreji. Tās veidotāji – idejas autori Krista Dzudzilo un Reinis Dzudzilo, komponists Krists Auznieks, Jauniešu koris "Kamēr..." un diriģents Aivis Greters.
Kā jau katru gadu, festivālā varēs vērot arī kino un teātra programmu. Atzīmējot izcilās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes 100 gadu atceres jubileju, apmeklētāji varēs skatīties viņas veidoto četru zviedru kino klasikas filmu izlasi, kura līdz šim vēl nav izrādīta. Tāpat iecerēts teātra izrāžu cikls Grand Prix. Informācijai par kino un teātru programmas norises laikiem interesenti aicināti sekot līdzi festivāla mājaslapā – https://www.cesufestivals.com/
Mākslas festivāla "Cēsis 2022" biļetes būs iespējams iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv, kā arī festivāla norises vietās.
0