Runāt par šī žanra literatūru ir samērā bīstami, jo „izteikti intelektuālu” personu klātbūtnē izrādot patiku pret šāda veida lasāmvielu ātri vien iespējams tikt noturētam par zema intelekta/ pusaugu vecumā iestrēgušu/ gotu/ fetišistu u.c. Jo īpaši pēc pagājušā gada novembrī aizsāktā vampīru trakuma visiem zināmā pusaudžu romāna – Stefānijas Mejeres „Krēslas” – un tās ekranizējuma dēļ.
Nelaimīgā kārtā 2002. gadā „The Queen of the Damned” arī pārtapa par kārtējo stilīgo Holivudas ražojuma jauniešu filmu bez dziļa satura un ar pamatīgu varzu populāru rokgrupu filmas skaņu celiņā. Atšķirībā no iepriekšējās šīs grāmatu sērijas ekranizācijas – augsti novērtētās 1994. gada filmas „Interview with the Vampire” – šī izcēlās vienīgi ar to, ka tajā galveno lomu spēlēja aviokatastrofā bojāgājusī dziedātāja Aaliyah, un filma tika laista klajā pēc viņas nāves.
Taču, ignorējot šo zināšanu fonu, „The Queen of the Damned” ir ļoti baudāma sava žanra grāmata. Iespējams, ka emocionāli sakāpinātās galveno varoņu attiecības atsevišķiem lasītājiem varētu šķist kaitinošas. Taču, lasot šo romānu bez aizspriedumiem un uzstādījuma „man riebjas”, tajā iespējams atklāt arī daudzas ļoti saistošas iezīmes. Līdzās emociju un sajūtu aprakstiem reibinoši tēlainā prozas valodā Anna Raisa šajā romānā liek aizdomāties par masu psiholoģiju un despotisku valdnieku prātu neizprotamajām kopsakarībām, kā arī ieskicē biedējošas feminisma vīzijas. Romānu caurvij vēstījums par piederību un sadursmi starp „savējo” un „svešo” kultūru. Romāna notikumos jaušams retorisks jautājums lasītājam par to, kas īsti ir pieļaujams paša izdzīvošanas un ideoloģijas īstenošanas labā, kas īsti ir labais un ļaunais. Un, visbeidzot, būtiskākais ieguvums, lasot šo nepilnas trīssimts lapaspuses garo vēstījumu, ir spēja saskatīt vampīru pašam sevī – bezrūpīgu patērētāju, gladiatoru cīņu vērotāju, pašpasludinātu dievību vai klusu, dekadentisku ciniķi ar tieksmi sevi nostādīt upura lomā. Jeb arī gluži vienkārši tas sniedz iespēju aizmirsties krāšņā pasakā par pasakaini bagātiem vampīriem, rokzvaigznēm, ēģiptiešu valdniekiem un tūkstošiem gadu senām raganu ciltīm.
Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!
CITI AUTORA RAKSTI
Uldis Bērziņš. Saruna ar Pastnieku
Iesākumā atļaušos izteikt apgalvojumu, ka krājuma noformējums vizuāli atgādina mobila telefona lietošanas instrukciju – vienkāršs, balts vāks, kurā līdzīgi kā jau minētajā bukletā lieliem burtiem izce...
Dzeja
+sanāk sanāk te aizmirsto evanģēlijuaizliegto sadegušogramatiski idejiski greizo poēmu dziedētava te publisko dirstuvju praviešu pāraudzināšanas iestāde te tinte top asinsgarsklie(a)dz klibiķis burts ...
Divbūšanas biogrāfija un citi sapņi
Santa Skujiņa seminārā piedalās jau divkārt, pabijusi arī radošajā nometnē Aicinājums un jauniešu lit. konkursā savulaik ieguvusi 2. vietu. Mācās vidusskolā. Dzīvo Stendē. +ilgilgas sēras par nekorīti...
Dzejoļi
*** Dievs ir Bezjūtīga ektoplazma, Un eņģeļi- Vien tavu hormonu Radītie sapņi... Mans apreibušais pravietis, Atkal kūda uz karu Zirnekļi viņam sajaukuši domas Bezjēdzīgi ortodoksāla tīmek...
SAISTĪTI RAKSTI
Ko iesakām šodien?
Ko iesakām šodien?
20:30
0Režisora Dāvja Sīmaņa filma "Marijas klusums"
Kinoteātrī "Kino Bize"
19:00
0Elvīras Blomas dzejas grāmatas "Viņam patīk šie dzejoļi" prezentācija
Bārā "1983
18:30
0Ūles Jēvera filma "Ļaujiet upei plūst"
Kinoteātrī "K.Suns"
10:00
0Konference "Gunars Saliņš un Elles ķēķis"
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
18:00
0Saruna "Uldis Bērziņš. Skola"
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
12:30
0Elles ķēķis atklāj Savvaļu
Brīvdabas mākslas telpā "Savvaļa"
14:00
0Pasākumu sērija "Adas Neretnieces noslēpumi"
Rīgas Kino muzejā
0