Pablo Neruda
Autors
Pablo Neruda (īstajā vārdā Neftalī Rikardo Reijess Basualto; 1904 - 1973) - Čīliešu dzejnieks un sabiedriskais darbinieks. Viņa radošajā darbībā 20. -30. gados dominē intīma lirika (krājumi „Mijkrēslis”, 1923; „Divdesmit dzejoļu par mīlu un viena izmisuma dziesma”, 1924.; „Dzīves vieta - Zeme”). Pilsoniska patosa caurausta Nerudas grāmata „Spānija sirdī” (1937.) Krājumā „Galvenā dziesma” (1950) brīvās dzejas formā atainoti Amerikas tautu likteņi no sirmas senatnes līdz mūsdienām. Īpaši ražīga ir dzejnieka daiļrade 50. - 70. gados, kad P. Neruda publicējis apmēram 30 dzejoļu krājumus un poēmas ar dažādu tematiku. Latviski iznākušas divas P. Nerudas dzejas izlases „Zvanu avots” (1967) un „Dzeja” (1979). 1971. gadā P. Neruda saņēmis Nobela prēmiju.
publikācijas
pēdējā publikācija pirms
vērtējumi
kopā saņemti komentāri
kopā izteiktie komentāri
Populārākie autora raksti
Nobela lekcija 1971. gadā
Mana uzruna būs garš ceļojums, tā būs mana gaita caur novadiem, kas ir tik tāli, kartē tik pretēji Skandināvijai un tomēr līdzīgi ziemeļu ainavām, ziemeļu vientulībai. Tie ir manas dzimtenes galējie...
Sonets
XCII Mana mīļā, ja nomiršu es, bet tu nenomirsi, — mana mīļā, ja nomirsi tu, bet es nenomiršu, — jaunas platības neatdosim sāpēm, jo nav citas pasaules kā tā, kur mēs dzīvojam Ziedputekšņ