Visi šie cilvēki: pieci dzejoļi ar lielajiem burtiem

MAZIE SĪZIFI

    bērni – dziedāsim dziesmiņu:
   
    MĒS NEKLAUSĀM MAMMU
    MĒS NEKLAUSĀM TĒTI
    MĒS IZAUGT LIELI NEGRIBAM
    KĀ IZAUG MEŽOS SĒNES
   
jūs veļat lielu sniega bumbu un nenojaušat –
tā līdzīga jūsu liktenim
UN TOMĒR GADĀS IZAUGT REIZ LIELAM
IESTĀTIES LATVIJAS UNIVERSITĀTĒ
UN AIZMIRST VISJAUTRĀKĀS SPĒLES
UN KLEPOT DŪMUS NOMAĻOS SKVĒROS
kā piemēram man – es esmu tur tālāk šūpolēs

    bet vecāki jau tikmēr
    iznākuši uz saviem balkoniem sauc:
    ALEKS MADARA JĀNI
    A NUKA ŽIGLI UZ MĀJĀM

    bet jūs bērni taču neklausāt mammu un tēti
    jūs labāk vēl padziedat:
    MĒS IZAUGT LIELI NEGRIBAM
    KĀ IZAUG MEŽOS SĒNES

MURGS II

IEVA FINSTERE DZĪVO PIŅĶOS
IEVAI FINSTEREI IR 17 GADI
VIŅA STAIGĀ UZ AUGSTIEM PAPĒŽIEM
TĀTAD TIKPAT GARA CIK ES
VĒL IEVA FINSTERE DZIED KORĪ
PIRMS TAM GAN ZĪMĒJUSI
GAN DEJOJUSI TAUTISKĀS DEJAS
VIŅA NECEĻ KLAUSULI KAD ES ZVANU
VIŅA KNAPI ATBILD UZ ĪSZIŅĀM
VIŅA PA VAKARIEM SĒŽ SAVOS PIŅĶOS
UZSMAIDA SIENAI PĒC TAM IESMEJAS

ES BIJU PĀRĀK UZBĀZĪGS
UZREIZ LIKU NOPRAST KO ES GRIBU
TAD IEVA FINSTERE NOLĒMA
MANI IZDZĒST UN KĀ JAU TEICU
NECĒLA KLAUSULI KAD ES TAI ZVANĪJU
UN NO TĀ VISA ES IZSECINĀJU

KA IEVA FINSTERE MANI NEMĪL

05.10.06

RINDA

J.J.

man šorīt pastā bija svarīgas neatliekamas darīšanas
bet tad tā rinda – zvejnieku dēli un meitas
ČAU – MAN TE JĀBŪT PACIŅAI NO ANTILAS
visi šie cilvēki kuriem kabatas allaž pilnas ar ūdeni – visi savējie
PARAKSTĪTIES? PROTAMS – ES TAČU NEKUR NESTEIDZOS
UI GANDRĪZ AIZMIRSU PATEIKT –
VAKAR BIJĀM CIEMOS PIE ZINAČKAS
UN TU PADOMĀ TIK – VECENEI JAUNA PUFAIKA
visi šie cilvēki kuriem ziemā kabatās lūst ledus
starp viņiem pastā bija man šorīt svarīgas neatliekamas darīšanas
steidzami – kamēr vilciens vēl tikai tuvojas tiltam
JĀ – LABRĪT – MAN LŪDZU APLOKSNI PAR DIVIEM SANTĪMIEM

uz kuras vēl jāpagūst uzrakstīt tavs vārds

NO CIKLA „HELĒNA”

*

TAURENIS – ŠIS PUTNS – VIŅŠ IR MIRIS
Helēna secina
TAS VAIRS NESĒDĒS VECTĒVAM PĪPĒ UN
NEVĒROS KĀ TUVOJAS LIESMA
TĀ KRĀSAINIE SPĀRNI
VAIRS NENĀKS GURDO IKDIENU PĀRŠĶELT –
TUMŠI VĪTEŅI IEKAROS MAIJU
VASARU DZĒSĪS – KRĀSAS SABIRS
KABATĀ AR ATSLĒDZIŅU
UN TOMĒR – VARBŪT VĒL KĀDREIZ
SPOKOSIES TAURENIS MIGLAINĀS BRILLĒS
BET KO TA MĒS – MĒS TIKAI
NETICĪBĀ BERZĒSIM SAVAS DUĻĶAINĀS ACIS
es turpinu uz vēl skumjākas nots
kamēr Helēna
turpat ceļmalā jau taurenim mazu bedrīti rok

*

Helēna un es klusējot slējām telti uz kraujas
noguruši steidzāmies vakars jau klāt
un priekšā pavisam nedaudz miega
bet ak vai cik daudz vēl gaismas ko iet
klusējot stiprināju pēdējo stienīti
kad viņa atkāpusies nedaudz nostāk
uzrunāja mani kašķīgā tonī:
IZSKATĀS KAUT KĀ GALĪGI ŠĶĪBI
JAU N-TO DIENU CEĻOJAM
BET TU PAT TELTI VĒL NEMĀKI
NORMĀLI UZCELT
o Helēna vienīgais bērns ģimenē
o signāls no skaistākās planētas
o tavs īkšķis pavērsts uz leju
o tavs īkšķis Labās Cerības rags
pie sevis nodomāju
tomēr pateicu pavisam ko citu:
PIEDOD ESMU PATIEŠĀM NOGURIS
un tā vēl vismaz reizes trīs
klusējot stiprināju pēdējo stienīti
līdz beidzot o būtne viscēlākā
pavērsa savu īkšķi uz augšu
hallo Eiropa te Nordkins jūs traucē
mirkli burāju sarkasma jūrā
tomēr pateicu atkal pavisam ko citu:
PAGAIDI DROŠI TEPAT
ES SAKĀRTOŠU MUMS GUĻVIETU
un jau pēc pāris minūtēm
mēs klusējām katrs uz sava sāna
o es sevi cēlu reiz ātri
bet nekas no tā nav palicis vairs
melnā un šaurā guļammaisā
atdusas ķermeņa drupas
klusējot pats sev teicu
līdz izplūda viss ap mani pēdējā šņākoņā